Koncerta apskats: R.E.M. (Rīga, Ķīpsalas halle 25.01.2005.)

Izpildījums: 11/12

Baudījums: 11/12

Skaņa: 10/12

Saturs: 9/12

Lai arī grupas pēdējais studijas veikums nav uzskatāms par šedevru, fakts, ka R.E.M. ar šo jauno materiālu viesojas Rīgā, šķiet neticams. Esam taču pieraduši pie dažādu aizvēsturisku roka leģendu trešajiem sastāviem... Šis, protams, ir cits gadījums.

Šoreiz koncerta rīkotāji tālredzīgi aicināja klausītājus pulcēties uz koncertu jau laikus, šķiet, R.E.M. vidējais klausītājs ir tiešām apzinīgs un inteliģents - jau septiņos vakarā Ķīpsalas halle sāka pamazām piepildīties, savācot zem sava jumta teju vai visu paaudžu interesentus.

Astoņos uz skatuves kāpa pašmāju varoņi Brainstorm ... nē, stop! Tas taču Staips! Patīkams pārsteigums daudziem noteikti bija R.E.M. solista Maikla Staipa agrīnais uznāciens, lai pieteiktu vakara pirmo grupu, citiem vārdiem - iesildītājus. Mūsu puiši centās, cik jaudas, kaut skaņa bija salīdzinoši klusāka un pieticīgāka nekā vēlāk pašiem viesiem. Kaupers ar kolēģiem galvenokārt izpildīja skaņdarbus angļu mēlē, kas īpašu klausītāju sajūsmu neradīja, līdz tika atskaņots pagājušā gada grāvējs "Skoļzkije uļici". Šķiet, tas bija ģenerālmēģinājums gaidāmajam puišu uznācienam Sanktpēterburgā. Prāta Vētra beidza savu setu ar "Plaukstas lieluma pavasari", ar zināmu bijību piesakot jau iesilušajiem klausītājiem vakara galvenos viesus - grupu no Atēnām (ASV) R.E.M..

Gandrīz pusstundu uz skatuves rosījās viesu tehniskie cilvēki, kas uzskaņoja ģitāras, uzlika jaunu bungu komplektu, nomainīja pastiprinātājus un mikrofonus utt. Kaut kur fonā klusiņām skanēja kāds "alt. country" ieraksts, ko vēlāk papildināja klasisks "T-Rex" hits. Gaismas nodziest un... Uz skatuves parādās blondais basģitārists Maiks Milzs, ģitārists Pīters Baks, trīs pavadošie mūziķi un pats Staips, kas tūlīt iemet skatītājos savu žokeja bereti.

Pirmās četras dziesmas paiet vienā elpas vilcienā, līdz pēc "Animal" Staips sasveicinās ar Rīgas publiku. Kā jau gaidīts, vīri galvenokārt koncerta sākumā spēlēja materiālu no 2004. gada diska "Around The Sun", kas lielai daļai klātesošo neko daudz neizteica. Patīkams pārsteigums man bija skaņdarbs "High Speed Train", ko, klausoties ierakstā, biju nedaudz palaidis garām. Tas pulsēja teju vai Radiohead "Amnesiac" perioda elektroniskās cilpas pavadībā un atstāja ļoti labu iespaidu. Domāju, ka tieši jaunajos skaņdarbos (īpaši "High Speed Train") varēja just dzīvu un ieinteresētu Staipa attieksmi, galu galā tieši tas ir viņam šodien aktuāls muzikālais materiāls, tieši minētajā dziesmā es sajutu to "krampi", ar kādu 90. gadu sākumā tika izpildīts "Losing My Religion". Protams, arī koncertā izskanējusī "Religion" versija bija lieliska, taču, manuprāt, izpildot to 15 gadus no vietas, degsme ar laiku tomēr zūd.

Pēc "High Speed Train" seko pirmais uzrāviens ar "Everybody Hurts", ko dziedošā latviešu publika uzņem ar ovācijām un aplausiem. Tālāk viesi atskaņo divus šobrīd aktuālus singlus "Leaving New York" un "Electron Blue". Seko vēl daži "vecie labie" - "The One I Love", "Rockville", vēlāk "Imitation Of Life" (tas esot grupas pirmais top singls Japānā). Maikls Staips neiztiek arī bez politiska rakstura komentāriem par savas valsts sarežģīto politisko stāvokli un tās iedzīvotāju nevienprātību. ASV iebrukums Irākā pamudinājis grupu radīt "Wanted To be Wrong" un "Final Straw", kuru fonā uz diviem videoekrāniem tika laists dziesmu teksts. Visa vakara gaitā par redzamību skatītājiem rūpējās vismaz piecu vīru operatoru komanda, kas ceļo kopā ar grupu.

Oficiālā daļa noslēdzās ar 1998. gada "Walk Unafraid" ("Up") un "Loosing My Religion" no slavenās plates "Out Of Time" (1991). Protams, publikas ovācijas un aplausi atgrieza R.E.M. uz skatuves dēļiem, lai nospēlētu vēl sešas dziesmas - "Kenneth", "Permanent Vacation" (vecākais grupas skaņdarbs, kas nav atrodams nevienā albumā), "D.J." (jauns treks) un galu galā "Man On The Moon".

Noslēgumā uz skatuves uznāca arī "Prāta Vētras" puiši un fotogrāfs Antons Korbijns, lai kopīgi paklanītos un atvadītos. Domāju, ka otrdienas vakarā mums bija tā iespēja baudīt vienu no visu laiku labākajām rokgrupām pasaulē, kas, neskatoties uz savu gadu stāžu, nav zaudējusi saikni ar tagadnes mūzikas tendencēm un vēl joprojām ir spējīga radīt izcilus ierakstus.