Epizodes filmēja Lestenes Brāļu kapos, Oskara Kalpaka piemiņas vietā Airītes, pie Ventas, Skrundas Aizporos u.c. Darbā izmantošot arī Raita Valtera, Skrundas TV, A.Plauža iepriekš filmētos materiālus, kā arī nesen Veco zēnu iedziedātos audioierakstus.

Kā pastāstīja A.Plaudis, sākumā visas ar filmēšanu saistītās izmaksas uzņēmušies paši, vēlāk sapratuši, ka līdzekļus apjomīgajam projektam jāmeklē dažādos fondos. Vēl darba grupā piedalās vēsturnieks un publicists Artūrs Heniņš un režisora palīgs Jānis Briedis.

A.Plaudis savulaik strādājis kopā ar Juri Podnieku, filmējot "Stēlnieku zvaigznāju" u.c., šobrīd veiksmīga sadarbība veidojas ar dokumentālistu I.Zviedri, kurš pārņēmis bijušā kolēģa, nelaiķa Anša Epnera studiju.

Jautāts, kā radās ideja filmēt vecos karavīrus, A.Plaudis atbildēja, ka jāpagūst iemūžināt šī gadagājuma ļaudis un viņu atmiņas. Esot jau uzfilmēts ļoti daudz materiāla par latviešu karavīru gaitām, to nedrīkstot nolikt arhīvu plauktos.

Epizodes ar Skrundas vīriem būšot iecerētās filmas prologs. „Mazliet inscenējam, lai filmā nebūtu tikai nopietni kungi kaklasaitēs. Cenšamies uzburt, cik tas mūsu spēkos, tādu kā kara impresiju – dzied vecie karavīri. Un nav svarīgi, kurā frontes pusē katrs bijis, pienācis laiks visiem sēdēt pie viena galda.”

Ansambļa Vecie zēni dalībnieks Jānis Blūms atzina, ka filmēties nebijis grūti, jo radošā komanda konkrēti pateikusi, kas un kā jādara: „Nekas nebija jāizdomā, strādājām pēc režisora un operatora noradījumiem, neko īpašu neuzspēlējot.” Savukārt operators I.Zviedris uzteica Skrundas vīrus: „Vecie karavīri bija nesamāksloti sirsnīgi un strādāja ar atdevi.”

Pēc garas un smagas darba dienas staltajos, sirmajos vīros nevarēja manīt īpašu nogurumu. Kara laikā gūtais rūdījums todien lieti noderēja.