Kad 1994. gadā bāļi Galaheri izdeva debijas plati, likās, ka rokmūzikā viss ir iespējams ... kas to būtu domājis, ka 10 gadus vēlāk Oasis izklausīsies pēc garlaikotiem un mietpilsoniskiem roka večiem.
Oasis "Don't Believe The Truth" (61)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Oasis "Don''t Believe The Truth" (Sony) 6/12
Kādreiz smējāmies, kad, Oasis pirmo divu albumu panākumu iedvesmotas, radās vairākas kaverversiju apvienības, kas britu krogos spēlēja Galaheru dziesmas. Viena no tādām bija, piemēram, grupa "Wonderwall". Diemžēl pēc samocītā un pārproducētā 1997. gada ieraksta "Be here Now" (starp citu, tas tomēr nav sliktākais puišu veikums, kā vēlāk noskaidrosim) paši brāļi Galaheri sāka līdzināties tādai kā 60. un 70. gadu roka kaverversiju grupai. Jaunākais studijas albums "Don''t Believe The Truth" ir skarbs pierādījums Oasis radošo spēku izsīkumam un kā nekad atklātajam plaģiātismam.
Pirmais singls "Lyla", kas, kā izrādījās, arī ir vienīgais klausāmais albuma skaņdarbs, jau paspējis nokļūt britu topu augstākajā ailītē, manuprāt, pamatoti. Skaņdarbs lieliski varētu iederēties "Be Here Now" laika daiļradē, izstumjot no tā kādu lieku Noela dziedātu balādīti. Diemžēl Noela milzīgā pārliecība un ticība savas balss šarmam turpina izbrīnīt, arī jaunajā albumā esam spiesti klausīties Noela vaidēšanā un izmisīgajā falsetā ("The Importance of Being Idle"). Varbūt vienīgais izņēmums ir Noela dziedātais "Mucky Fingers", kas ir gluži kā The Velvet Underground "I''m Waiting For The Man".
Plate sākas ar šķietami jaunām vēsmām dziesmā "Turn Up The Sun", kas iesākas gluži kā kāds Travis skaņdarbs, taču drīz pāraug 70. gadu popmpozā roka tēmā. Patiesībā abi pirmie skaņdarbi - "Turn Up The Sun" un "Mucky Fingers" pat uzskatāmi par pietiekoši veiksmīgiem, katrā ziņā tajos var saklausīt agrāk grupas ierakstos nebijušas vēsmas. Plate zināmā mērā noslēdzas ar trešo dziesmu "Lyla", diemžēl turpinājumā "Love Like A Bomb" iesākas gluži kā Džona Bon Džovi hits, bet jau minētais "The Importance of Being Idle" ir kaut kas no The Kinks. Pats Noels kādā intervijā atzinis, ka ieraksta laikā aktīvi klausījies The Kinks pārizdoto "Village Green Preservation Society".
Kārtējais Noela gaudojums dzirdams "Part Of The Queue", kura ritmiskais zīmējums atklāti nospiests no The Stranglers "Golden Brown", nerunājot nemaz par neskaitāmajām The Beatles ietekmēm.
Šoreiz Noels sarakstījis tikai piecus no albuma skaņdarbiem, Džems Ārčers divus, Laiems trīs un Endijs Bels arī divus. Manuprāt, veiksmīgus skaņdarbus šoreiz sarūpējis Noela jaunākais brālis Laiems, īpaši veiksmīgs ir "Guess God Think I''m Abel". Diemžēl noslēdzošais "Let There Be Love" ir tik ļoti bītlisks un salkans, ka vai ausis vīst.
Izdošanas datums 30.05.2005.