Kā stāsta Latvijas alu un klinšu pētnieks Guntis Eniņš, klinšu ieži mūsu teritorijā nogulsnējās jau Devona laikmetā – daudzus miljonus gadu pirms Ledus laikmeta. Tolaik šo vietu vēl klāja sekla jūra, kurā dzīvoja dažādas neparastas radības, piemēram, bruņu zivis. Laika gaitā jūra atkāpās, ieži sacementējās un pārakmeņojās. Vairāki Ledus laikmeti un milzu ūdens plūdi, kas tiem sekoja, zemes virskārtā izrāva dziļas vagas – senielejas, kuru krastos atsedzās klintis. Zinātnieki Latvijas klinšu sienās vēl joprojām atrod no Devona laikmeta saglabājušos senu jūras dzīvnieku un zivju fosilijas. Piemēram, 1968. gadā Lodes karjera mālos tika atrasts saglabājies milzīgs daudzums bruņu zivju fosiliju. Līdz tam pasaulē bija atrasti tikai bruņu zivs fosiliju fragmenti, tādēļ ziņas par šiem senajiem jūras iemītniekiem bija nepilnīgas. Latvijas zinātnieku atklājums ļāva noskaidrot, kāda bruņu zivij bijusi aste. Neparastie eksponāti tika rādīti pasaules lielākajos dabas muzejos. Pašlaik tos var apskatīt Latvijas Dabas muzejā. Latvijā visvairāk klinšu ir Gaujas senielejā. Vēl kāda Latvijas klinšu savdabība – galvenokārt tās ir izvietojušās horizontāli un stiepjas pat kilometra garumā. No klintīm plūst avoti, tajās ir arī interesantas alas. Ērgļu klintis Cēsu rajonā, Priekuļu pagastā var apskatīt Ērgļu klintis. Savulaik tās tika sauktas par Ērģeļu klintīm, pēc tam tika nosauktas par Ērgļu klintīm. Tās sastāv no vairākām daļām, stiepjas aptuveni puskilometra platumā un augstākajā vietā sasniedz 22 metrus. Ziemā šeit izveidojas krāšņs, aptuveni astoņus metrus augsts leduskritums. Slūnu iezis Krimuldas pagastā, Braslas upes krastā, apskatāms Slūnu iezis. Šī ir viena no augstākajām un iespaidīgākajām Latvijas klintīm – 20,5 metrus augsta. Raganu klintis Pie Raunas, Vaidavas upes krastā, atrodas Raganu klints. Teika vēsta, ka tajā savulaik dzīvojušas raganas. No klints iztek svētavots, kuram, kā liecina nostāsti, piemītot dziednieciskas spējas. Senāk vietējie iedzīvotāji ticēja, ka avotiņa ūdens īpaši palīdzot acu kaitēm. Bet, lai avota ūdens dziedinātu, tam bija kaut kas jāziedo – drēbes, dziju un citas lietas. Jeru klints Jeru klints atrodas Valkas rajonā, netālu no Rūjienas, pie Rūjas upes. Klints veidojusies dzeltenajā smilšakmenī, nesen tajā atklātas lielas, interesantas alas. Raunas Staburags Cēsu Rajonā, Raunas pagastā, Raunas upes labajā krastā var apskatīt slaveno Raunas Staburagu. Klinti veidojis šūnakmens. Raunas Staburags ir viena no retajām klintīm Latvijā, kas vēl joprojām turpina augt – uz klints aug sūna, pa kuru tek kaļķaina avota tērcītes. Laika gaitā kaļķi nogulsnējas, sacietē, kā rezultātā Raunas Staburagam aug jauni veidojumi jeb ragi. Šis process, protams, notiek ļoti lēnām. Lai arī klints apkārtnē daļēji ir izveidota tūristu taka un uz norādēm atzīmēts, kur nedrīkst staigāt, cilvēki šo aizliegumu bieži neievēro. Tādējādi laika gaitā tikusi izbradāta ļoti reta augu suga, kas bija sastopama vienīgi pie Raunas Staburaga. Virtakas iezis Braslas upes krastā atrodas Virtakas iezis, kurā saglabājušās mūsu senču atstātās un zinātnieku līdz galam vēl neizpētītās zīmes – petroglifi. Esi saudzīgs! – Klintis ir vienreizējs izpētes objekts arheologiem un senatnes pētniekiem. Tās veidojušās, nogulsnējoties dažādiem iežiem, pēc tiem zinātnieki var spriest, kādas straumes šajā vietā tecējušas pirms daudziem miljoniem gadu. – Mūsu senči uz klinšu sienām atstāja zīmes – petroglifus, kurus atšifrējot var atklāt interesantus faktus par mūsu tautas senatni. Mūslaiku tūristu klintīs ieskrāpētie uzraksti neatgriezeniski sabojā vai izdzēš senās liecības. – Daudzviet klinšu tuvumā ir izveidotas speciālas tūristu takas. Apmeklētājiem ir jāievēro norādes, kur nav atļauts staigāt. Pie klints malas dažkārt ir plāna augsnes kārta, kas var nobrukt, apdraudot cilvēka dzīvību. Turklāt, izbradājot klinšu apkārtni neatļautās vietās, cilvēki nodara lielu kaitējumu dabai, piemēram, iznīcina ļoti retas augu sugas. Jāņem arī vērā, ka tūristiem ir kategoriski aizliegts klintīs meklēt un vākt fosilijas.