Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Māksliniekam ir jāmīl savi klausītāji

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Cepu, cepu kukulīti, izcepu jaunu talantiņu."Iespējams, tieši tā pirms Ziemassvētkiem dungoja daudzi no TV 5 un LNT administrācijas, laizdami pasaulē savu jaunāko "cepumu" – "Talantu fabrikas 2" (TF) uzvarētāju, "čūskulēnu" Snake.

Taču šoreiz rausis, šķiet, tapis tāds krietni spurains, patstāvīgs un varētu būt viens no ilglietojamākiem TF produktiem. Kāds īsti viņš ir, televīzijas skatītāju simpātija Snake, kā arī citi TF 2 mākslinieki, baušķenieki varēs uzzināt jau šīs nedēļas nogalē. "Bauskas Dzīve" ar Snake, īstajā vārdā Jāni Blūmu, rīdzinieku, kuram gadījies piedzimt muzikantu un vēju pilsētā Liepājā, tikās pirms pāris dienām. Nepilna stunda "Lido" krodziņā paskrēja vēja spārniem, jautri tērzējot, smejot un piepildot telpu ar Snakes labestību, smaidiem. Kafejnīcās, krodziņos nācies intervēt daudzus populārus mūziķus, taču līdz šim sarunu nebija vajadzējis pārtraukt, jo pie galdiņa nāca autogrāfu prasītāji, tostarp restorāna darbinieki. Vai tu tagad jūties kā zvaigzne? – Godīgi atzīstos, pat savos interesantākajos sapņos necerēju, ka es vinnēšu. Es pieļāvu, ka varbūt tikšu finālā, bet par uzvaru... Es tak nezināju, ejot iekšā, es varu visus tur smīdināt, ka varu patikt tik daudziem. Vai jau sāc īstenot savu galveno balvu, gatavot albumu? Tev tajā būs, ko likt? – Man ir vārdi, Arnis Mednis strādās pie mūzikas. Tur būs klavieres, kaut kas no Toma Veita blūza stila, bet latviski. Sevi nākotnē redzu mūzikā, ļoti interesantā ampluā. Gribētu, lai jau Bauskas koncertā publika to jūt, jo šeit mēģināšu būt vakara vadītājs. Gribu par katru, kas nāks uzstāties, kaut ko labu pateikt. Man ne uz vienu fabrikantu nav ļauns prāts. Ja arī ar kādu sastrīdos, tad tieši otrādi, gribas ko labu par viņu pateikt. Nākotnē vēlētos būt muzikants – komiķis. Šis ampluā Latvijā vēl nav izplatīts. Ir tāds anglis Billijs Konelijs, ļoti populārs, smieklīgs cilvēks, kuram arī nav nekāds izcils vokāls. Kaut gan, ja es gribu, es varu tīri labi nodziedāt. Varētu sagatavot savu soloprogrammu, runāt monologu, pa vidam iespēlēt kādu dziesmiņu ģitāras pavadījumā. Vai bija kaut kas tāds, kā dēļ tu būtu ar mieru vēlreiz iet fabrikā? – Tā ir atpazīstamība, tagad mani tik daudzi zina. Taču sajūtas ir dažādas. Agrāk, kad gribēju atpūsties, izgāju un mierīgi pastaigājos. Tagad visi skatās, bārmeņi sveicina. Kaut gan nav tik traki, kad ir tumšs, varu mierīgi iet pa ielu. Un vispār tas viss ir pārspīlēti un noteikti drīz beigsies. Esmu ļoti enerģisks, tāpēc likšu lietā visu enerģiju, lai mani atcerētos. Tas tagad ir pats grūtākais – noturēt atpazīstamību. Vai bija brīži, kad gribējās pamest fabriku? – Bija tādi krīzes momenti. Vienreiz tas bija stiprā alus iespaidā. Kad es vairāk izdzeru alu, tad man pēkšņi strauji mainās garastāvoklis. Tā tas bija tajā reizē, kad "Cibu" reklamējām. Vajadzēja šausmīgi saņemties, lai noturētos. Kā uztver diezgan pretrunīgās atsauksmes, komentārus par sevi? – Brālis teica: "Lasi, tur ir daļa patiesības." Es lasu, daudzi raksta stulbības, citiem skauž. Kaut gan nu internetā komentāru ir tik daudz, ka visus nespēju apskatīties. Kāpēc tu tā patīc cilvēkiem? – Es varbūt atstāju ļoti labestīga cilvēka iespaidu. Tik labiņš jau es nemaz neesmu, bet cenšos būt. Vēl varbūt tas varētu būt smieklīgums. Kāpēc cilvēkam ikdienas rūpēs jāskatās, kā Mikuss, piemēram, dauza krēslus un ir dusmīgs uz visu pasauli. Es labāk pasmaidu, pasmīdinu citus. Es cenšos neteikt cilvēkam sliktu, ja viņš man to neprasa. Ar "Bauskas Dzīves" starpniecību mīļus sveicienus tev sūta Valles vidusskolas 12. klases audzēkņi. Laba vēlējumus tu noteikti saņem vairāk nekā nelabvēļu noliegumu. – Liels paldies Valles vidusskolēniem. Man ir svarīgi pamanīt katru, kas pasaka labu un pateikties viņam par to. Manī vēl ir liels mazvērtības komplekss, nejūtos kā zvaigzne, kas visu var atļauties, tāpēc mēdzu atvainoties citiem par neizdarīto, kļūdām. Trijos mēnešos iegūt slavu, tā ir viena lieta, taču, kas zina, cik ilgi tā turpināsies. Daudz grūtāk būs to noturēt. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc esmu piekritis vēl uz kādu laiku ieiet jaunajā realitātes šovā. Lai nepazaudētu atpazīstamību. Ir nepārtraukti jādarbojas, jāstrādā vai 14 stundu dienā. Vēl man ir kāda šajos gados iegūta atziņa – māksliniekam ir jāmīl publika. Esmu par daudziem izciliem mūziķiem, izpildītājiem dzirdējis, ka viņi ir mīlējuši publiku. Tu nekad nevari kļūt slavens, ja tev nav svarīgi tie cilvēki, kas ir zālē, kas skatās un klausās tevi.

Nepalaid garām!

Uz augšu