17. oktobrī pēc ilgas un intensīvas cīņas ar vēzi pāragri mūžībā tika aizsaukts mūziķis un TV personība Valters Frīdenbergs. 26. oktobrī, kad viņš būtu svinējis savu 31. dzimšanas dienu, Rīgas krematorijā ģimene, draugi un fani pulcējās, lai atvadītos no viņa. LTV raidījumā “Aculiecinieks” 27. oktobrī Valtera līgava Kristīne Paegle atklāja, ka abi šoruden bija plānojuši salaulāties, bet tā arī nepaspēja. Viņa stāstīja, ka pirms operācijas vasarā, kurā tika izņemtas palikušās vēža šūnas, šķietami viss bija kārtībā, taču tad notika tas, no kā visi baidījās – slimība ņēma virsroku, un pēdējos mēnešus savas dzīves Frīdenbergam nācās pavadīt slimnīcā.
Valtera Frīdenberga līgava Kristīne: “Varbūt nevajadzēja to operāciju”
“Viņam taču nesāpēja, viss bija labi, varbūt, ka nevajadzēja to operāciju, varbūt nevajadzēja kustināt. [..] [..] Pēdējo mēnesi viņš dzīvoja lielās sāpēs, un tas bija pats trakākais. [..] Viņš visu laiku teica: “Es nodzīvošu tā, kā es gribu. Es gribu nodzīvot tā, kā es gribu”. Bet tas ir tas, kas man sāp, ka viņš nevarēja nodzīvot tā, kā viņš gribēja, jo tās sāpes jau neļāva.
Kā tu vari ar sāpēm nodzīvot, kā gribi?
Un viņš gribēja visu laiku, līdz pēdējam vēl iet uz “gudriniekiem” [Valters bija raidījuma “Gudrs vēl gudrāks” vadītājs], vēl nospēlēt kādu koncertu, vēl ierakstīt dziesmas. Un viņš to visu nevar ne cik [..] Viņš nekad negribēja izrādīt, ka viņam ir slikti,” tā Kristīne.
Viņa LTV stāstīja, ka līgavaiņa pēdējā diena slimnīcā pienākusi negaidot: “No rīta ienāca māsiņa. Jauna, cita māsiņa, un saka: “Jūs man droši vaicājiet, ja jums kaut ko vajag.” Es saku jā, iepazīstos. Valčuks tā kā guļ beidzot.
Un viņa saka: “Man nepatīk tā elpa.” Es saku: “Nē, šī ir ļoti laba elpa, nekrāc viņš vairs, viņš ļoti labi elpo, tā tīri un viss viņam baigi labi”. Un es klausos – tā baigi reti. Tās pēdējās trīs stundas es visu laiku gaidīju to nākamo elpu. Gribējās ticēt.”
Kā jau ziņots, savā pēdējā intervijā ar TVNET par vasarā veikto operāciju Frīdenbergs stāstīja: “Nācās šovasar pāragri noslēgt moto sezonu, jo man bija tepat Latvijā diezgan nopietna, liela operācija, un es sapratu, ka nu laikam šogad vairāk nekāpšu uz motocikla. Jāatkopjas pēc operācijas, jādabū spēki atpakaļ, un tad varēs nākamajā sezonā atkal braukt. Tas bija ieplānots jau pirms braukšanas uz Vāciju, jo, ja pēc terapijas vēl kaut kas būs palicis iekšā, tad tas vienkārši būs ķirurģiski jāizņem. Ķīmijterapijas laikā tika nomērdētas aktīvās vēža šūnas – kaut kas tiek izvadīts dabīgā ceļā, bet kaut kas paliek tomēr iekšā. Lai mazinātu risku, ka vēža šūnas atjaunojas, bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Kā es saku – jāizravē.”