Dziesmai uzmanība pievērsta tikai šajā svētku laikā, kad Klīvlendas radiostacija "WDOK" paziņoja, ka izņems dziesmu no rotācijas pēc atsevišķu klausītāju sūdzībām. Cilvēki esot stacijas vadībai rakstījuši, ka dziesmas vārdi ir novecojuši un neatbilst mūsdienu vērtībām un #MeToo garam. 

Atgādinām, ka #MeToo kustība sākās pēc Holivudas producenta Hārvija Vainstīna skandāla, kad pēc apsūdzībām seksuālā uzmācībā, savu pieredzi ar tēmturi #MeToo atklāja vairākas no seksuālas uzmācības cietušas sievietes.

Klīvlendas raidstacijas piemēram sekojušas arī citas stacijas gan ASV, gan Kanādā. Tiesa, ne visi klausītāji piekrīt šādai cenzūrai, piemēram, Sanfrancisko stacijas "KOIT" klausītājiem piedāvāts balsot par dziesmas iekļaušanu vai neiekļaušanu rotācijā.

Tie, kas protestē pret šo dziesmu, uzsver, ka tā ir manipulatīva un propagandē izvarošanu, aprakstot situāciju, kurā vīrietis izdara spiedienu uz sievieti, neskatoties uz to, kas viņa saka "nē, nē, nē" ("no, no, no"). Arī dziesmas vārdi "Say, what's in this drink?" ("Saki, kas ir šajā dzērienā?") arīdzan raisa neizpratni.

Noklausies dziesmu.

Savukārt dziesmas atbalstītāji uzsver, ka svarīgs ir konteksts. Kad dziesma pirms 70 gadiem tika sacerēta, tas bija laiks, kad neprecētai sievietei neklājās vienai pavadīt nakti kopā ar vīrieti, tāpēc dziesmā ilustrēts, ka tā ir bijusi tikai un vienīgi vīrieša iniciatīva. 

Kā jums šķiet? Vai cenzējam vēsturiskas mākslas vērtības vai ieliekam tās kontekstā?