"Avangarda" un “melodramatiskās trokšņu popmūzikas” apvienība, “kulta grupa”, “eksperimentālās mūzikas ikonas” – viens par otru skaļāki, taču nebūt ne kāda viena vien izmantoti apzīmējumi, mēģinot runāt par multimākslinieka Džeimija Stjuarta (Jamie Stewart) tūkstošgades sākumā aizsākto veidojumu. Veidojumu, jo par to ir grūti runāt kā par grupu, ņemot vērā, ka vienīgais īsti nemainīgais tās dalībnieks ir pats Stjuarts. Arī par “projektu” saukt to gluži neklātos, jo tādiem parasti ir sākums un gals, sasniegto mērķu izvērtējums un konta izraksts beigās. “Xiu Xiu” varētu tēlaini raksturot kā Džeimija Stjuarta mākslinieciskās un sadzīviskās personības daudzo šķautņu bezkompromisu iemiesojumu. Tiesa, allaž talkā ņemot sev tuvus mūziķus – ilggadēja domubiedre un partnere ierakstu studijās un uz skatuvēm ir Andžela Seo (Angela Seo), kura pirms vairāk nekā septiņiem gadiem kāpa arī uz vairs neeksistējošās “Dirty Deal Café” skatuves “Xiu Xiu” līdz šim vienīgajā koncertā Latvijā.
Cauri neskaitāmiem ierakstiem, radošajām sadarbībām, mākslas hepeningiem, vispasaules turnejām un mainīgiem kolēģiem “veidojumā”, kuru kopš 2002. gada pieņemts saukt par “Xiu Xiu”, klausītāji ir bijuši biedri ceļojumos pa avangarda popmūzikas, orķestrālas rokmūzikas, trokšņa un sazin, kādas vēl mūzikas plašumiem, kuru ainavās vienmēr nemainīgi palikuši Džeimija Stjuarta pilnībā atkailinātais tiešums un pašu un klausītājus gluži vai traumējošā jūtu intensitāte.