Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Pašmāju slavenības mūk no Latvijas drēgnajiem laikapstākļiem (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Gads ir tikai sācies, bet daudzi sabiedrībā iemīļoti ļaudis janvāri izmanto, lai dotos atvaļinājumā uz siltajām zemēm. Ko par savu galamērķi izvēlas pašmāju slavenības? 

Pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa - Kostarika.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Katram savu palmu būdu.:) #vacation#timeout#costarica#beachlife#friendship

A post shared by Gundega Skudriņa (@metroskudra) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Peldēt krāsās. #ritapelde#iedvesma#prieks#celojums#draudziba#kostarika#atvalinajums

A post shared by Gundega Skudriņa (@metroskudra) on

Aktrise Agnese Zeltiņa - Jamaika.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

? Shopping ??????#nofilter #nofilterneeded #jamaica #egomanesstudija #egomane #nometnedievietem

A post shared by AGNESE ZELTINA (@actressagnesezeltina) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Some ??#jamaica #egomanesstudija #egomane #jamaica?? #nometnedievietem #kokosrieksts #coconut

A post shared by AGNESE ZELTINA (@actressagnesezeltina) on

TV raidījumu vadītāja Kristīne Virsnīte - Maroka.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Kad vēlies savas ideālās sestdienas bildi, taču uzrodas foto bomberis ar pliku punci (otrajā bildē)! Taču vispār jāatzīst, ka Maroka ir mana psihoterapija - saulei un krāsām ir neticami milzīga ietekme uz mūsu veselību un vēl tie apelsīni, kas raisa prieku! Atceros, kā ierados dzīvot Rīgā ar milzīgu zāļu maisu, toreiz man bija 18 un es pat īsti nenojautu, ka lietoju antidepresantus. Neirologs izrakstīja kaut kādas tabletītes, kuras mani izslēdza un darīja mierīgu, tā es vairākus gadus ik pa brīdim tās iedzēru, kad šķita, ka aiziešu ar sirdi. Biju pārliecināta, ka man ir iedzimta sirds kaite. Cik naivi! Ticiet man, tie bija citi laiki, kad par veģetatīvo distoniju tev neviens neko nestāstīja, es pat īsti nezināju, kas ir neirologs, daktere gūgle bija vēl tikai studente iesācēja un man pat prātā neienāca kādam kaut ko jautāt, lai uzzinātu vairāk. Nu jau daudzus, patiesi daudzus gadus vēlāk esmu sapratusi, ka par savu emocionālo veselību ir jārūpējas tieši tāpat kā par fizisko, tāpēc es ceļoju un reizēm pasēžu uz psihoterapeita slavenā dīvāniņa. Vēl es maksimāli maz vai nemaz tiekos ar cilvēkiem, ar kuriem man nesaskan. Es nedomāju, ka viņi ir muļķi, kuri neko nesaprot, vienkārši ir cilvēki, ar kuriem negribas iet kopā nekur un ir ok, ja kādam par mani ir tieši tāda pati sajūta. Vēl man jāiemācās neieslīgt diskusijās ar svešiniekiem šeit Instagramā, kuriem es krītu uz nerviem, jo es varu kaut tiltiņā stāvēt, diez vai viņiem baigi iepatikšos. Par ko viss šis garais monologs? Par to, lai nekaunāties atzīt sev, ja emocionālā veselība ir sašķobījusies un jādodas pēc palīdzības, par to, ka runāt par to, ka jūtamies nomākti vai iespējams ejam tumšo depresijas ceļu ir normāli, jā, tieši šis vārds, jo ne mēs visas nepārtraukti dzīvojam pāris centimetrus virs zemes tā it kā tikko būtu bildinātas! Es gan šobrīd esmu vieglā lidojumā, taču tas tāpēc, ka man ir paveicies ar manu psihoterapeiti Maroku, ar kuru kopā nu jau esmu pāris nedēļas un vēl mums kāds brīdis abām kopā ejams. . . “I travel not to go anywhere, but to go. I travel for travel's sake. The great affair is to move.” — Robert Louis Stevenson . #virsnīšiceļo #morocco #visitmorocco #travelmorocco #tiznit #africa

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Mūsu pēdējā diena Marokā, rīt sāksies garais mājupceļš jau no agra rīta, jo jānokļūst vairāku simtu kilometru attālumā līdz lidostai, ielidosim Viļņā krietni pēc pusnakts. Mēs Marokā ceļojam otro reizi un tagad es skaidri jūtu, ka nav mīļākas vietas šeit par Tagazū (Taghazout) ciemu. Jā, kāds atbrauks un teiks - phe, te taču nekā nav un taisnība vien būs, taču man ir un es vienmēr šurp braukšu kā uz mājām, jo te dzīvo mana laimes sajūta - mans okeāns, mani saullēkti, mana siltā terase, kas nedaudz nobružāta, vakara gājiens cauri ciemam, kad apavi noput sarkanbrūni, tikko cepta maize un medus, apelsīnu sula, kas salda kā nektārs un manējie, ar viņiem kaut uz pasaules malu. Te nav statusu un hierarhijas, te nerūp, ar kādu auto tu brauc savā Eiropā, te svarīgi pateikt labrīt un aprunāties ar garšvielu tirgotāju, te vienmēr ir arī rītdiena, jo “maybe tomorrow” saka visi, te ir tas mazais zemes pleķītis, kur novecot un gaidīt bērnus ciemos. . . “You will never be completely at home again, because part of your heart will always be elsewhere. That is the price you pay for the richness of loving and knowing people in more than one place.” . . #virsnīšiceļo #morocco #taghazout #taghazoutbeach #africa #travelmorocco #visitmorocco #travelislife #travelistolive #travel #traveling #travelingfamily #atlanticocean #homesweethome

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Pēc atgriešanās no Marokas, modāmies piesnigušajā Viļņā pie draugiem. Atverot acis, pretī lūkojās pieneņpūku ieskauts uzstaksts: “Mēs katru rītu piedzimstam no jauna. Tikai tam, ko mēs darām šodien, ir nozīme”. To savādo sajūtu, kas ielija burtiski katrā manā šūnā nav iespējams aprakstīt, tā it kā piedzīvotu dzīves lielāko atklāsmi, kaut kas līdzīgs tam, ko stāsta svētie, kas piedzīvojuši debesu atvēršanos. Labi, varbūt nedaudz pārspīlēju, taču sajūta, ka, izņemot šo dienu, mums nekā cita nav, neatlaiž. Vai tas, ko es darīju šodien, bija svarīgi, skaisti, īpaši, parasti, neiederīgi, kā tur īsti bija? Apsolīju sev neatlikt neko uz rītdienu, neteikt, ka mammai piezvanīšu rīt, ja iedomājos, zvanu, apsolīju nenodomāt, ka māsai uzrakstīšu rīt, ja varu šodien, apsolīju meitai pateikt, ka mīlu tagad, nevis, kad pārnāks no skolas un būšu jau aizmirsusi, ko vēlējos teikt. Tāds viens uzraksts uz sienas, kas šķiet pat banāls un simtiem reižu novazāts žurnālu lappusēs, pēkšņi manā dzīvē spēlē milzīgu lomu. Tādi emociju viļņi un mutuļi kuļas, kas rada neticami lielu atvieglojumu, jo atkrīt visi tie miljons cepieni par pagātnes kļudām un nākotnes neskaidrību. Zini kā, ej šodien gulēt mierīgs, jo izdarīji visu, cik labi vien varēji, neko vairs nesaglābsi, neizmainīsi, nesasteigsi un raizēties par to nav jēgas, jo tikai tas, ko darīji šodien, ir svarīgi. . . “Each morning we are born again. What we do today is what matters.” — Buddha . . #virsnīšiceļo #quoteoftheday #buddha #lifethatmatters #familytime #togetherness #bebrave #beasyouare #beyourself #morocco #taghazout #africa

A post shared by Kristine Virsnite (@kristine_virsnite) on

Gastroenterologs Hosams Abu Meri un LTV "Rīta Panorāmas" vadītāja Linda Krūmiņa -Ēģipte.

Kūku meistare Marija Zeltiņa - Maiami, ASV.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

M o o d of the day #1

A post shared by BE HAPPY.BE BRIGHT.BE YOU? (@marijazeltina) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Always remember us this way ?

A post shared by BE HAPPY.BE BRIGHT.BE YOU? (@marijazeltina) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Faded

A post shared by BE HAPPY.BE BRIGHT.BE YOU? (@marijazeltina) on

Uz augšu