Trīs gadus pēc iepriekšējās viesošanās Latvijā ar albuma "Drones" (skat. recenziju) dziesmām, britu trio "Muse" šovasar apciemos Latviju vēlreiz. 2018. gada nogalē izdots jauns grupas studijas albums "Simulation Theory", un ar šā muzikāli nedaudz atšķirīgā ieraksta programmu ansamblis tad arī viesosies Arēnā Rīga 12. jūnijā. Šoreiz ne tik daudz par gaidāmo koncertu, bet par pašu albumu.
"Atpakaļ nākotnē" ar "Muse" simulācijas teoriju
Muse "Simulation Theory"
(Warner)
7/12
"Simulation Theory" ("Simulācijas teorija") ir jau astotais grupas albums, kas atšķirībā no apokaliptiskā "Drones" saturiski ir nedaudz pozitīvāks. Proti, galvenās grupas ietekmes šoreiz bija nedaudz naivās 80. gadu zinātniskās fantastikas nākotnes vīzijas par nākotni - tādas Holivudas filmas kā "Atpakaļ nākotnē" ("Back to the Future") vai "Teen Wolf" (1985. gada filma).
Albuma pirmā dziesma "Algoritm" iesākas ar dziļiem, dobjiem elektronisko bungu sitieniem, futūristiskiem sintezatoriem 80. gadu Džona Kārpentera (John Carpenter) filmu skaņu celiņu stilā, kam visam pāri, protams, "Muse" raksturīgās stīgas, klavieres un solista Meta Belamija trauksmainais vokāls. Jā, arī šajā albumā mums uzbrūk citplanētieši, roboti pieņemas gudrībā un atņem mums darbavietas u. tml., tomēr tas viss ar vieglu humoru, simulāciju.
"Iespējams, ka mūsu eksistence uz šī planētas arī ir viena liela simulācija, ko kāds organizē no malas?"
tā domā Belamijs.
Atsauces uz 80. gadu futūristiskajām Holivudas filmām iestrādātas arī singla "Pressure" videoklipā, kurā redzams kā kādā studentu ballītē, kurā uzstājas "Muse" (precīzāk "Rocket Baby Dolls" - grupas agrīnais nosaukums 90. gadu vidū) cilvēkiem uzbrūk asinskāri zilas krāsas mošķi (atsauce uz gremliniem). Muzikāli savukārt dziesmas basa līnija tapusi Pola Makartnija ietekmē, kad Belamijs kopā ar grupu "Dr. Peppers Jaded Hearts Club Band" spēlējis vecas "The Beatles" dziesmas, iedziļinoties Makartnija spēles stilā.
Noskaties "Pressure" video.
80. gadu atsauce iestrādāta arī albuma vāciņā, ko darinājis populārā seriāla "Stranger Things" plakāta autors - britu mākslinieks Kails Lamberts (Kyle Lambert).
Un tomēr. Ja plati klausāmies rūpīgāk, tad nemaz tik liela 80. gadu mūzikas ietekme šajā ierakstā nav jūtama. Jā, atsevišķi skaņdarbi tiešām plaši izmanto agrīnajam sintpopam raksturīgus elementus, taču vairākas dziesmas albumā ir diezgan tradicionālas, tipiski "Muse" skaņdarbi. "Get Up And Fight", tas pats "Pressure" balstās uz ģitāras rifa, "Something Human" ar akustiskās ģitāras vispār atgādina "Erasure" popmūziku.
Par rokmūzikas pusi albumā atbild producents Ričs Kostijs (Rich Costey), kurš strādājis ar "At the Drive-In" un "Biffy Clyro", savukārt par hiphopa un popmūzikas dimensiju Maiks Elizondo (Mike Elizondo) un Karls Johans Šusters, plašāk pazīstams kā Šellbeks (Shellback). Albums tapis gan Londonā (AIR Studios), gan Losandželosā. Piemēram, "Propaganda", kuram pirkstu pielicis arī hiphopa smagsvars Timbalands, tieši balstās uz hiphopa bāzes - smagnēja bīta ar funky ģitāru Prinsa stilā.
Ja skatāmies virspusēji, tad, pateicoties seriālam "Stranger Things" plašākā sabiedrībā koķetēšana ar 80. gadiem vēl ir kaut cik aktuāla, taču "Muse" šajā 80. gadu nostalģijas vagonā ielekuši kā vieni no pēdējiem. Jau pirms laba laika tādas grupas kā "Empire of the Sun", vēl agrāk "Zoot Woman" aktualizēja līdzīgu estētiku, kas Holivudas mērogā kulminēja ar filmu "Drive" un tās skaņu celiņu. Vēlāk sekoja "Tron" turpinājums u.c.. Šobrīd šajā zinātniskās fantastikas 80. gadu mūzikas estētikā darbojas tādi projekti kā "Perturbator", "Carpenter Brut", "Power Glove" u.c., bet
kopumā nepamet sajūta, ka 80. gadu renesanses laiks tuvojas beigām.
Arvien biežāk modē, mākslā, mūzikā ienāk nākamais gadu desmits - deviņdesmitie. "Muse" atliek tikai ar nākamo albumu atgriezties pie savām 90. gadu saknēm, un viņi atkal būs modē.
Izdošanas datums - 09.11.2018.