“Dziedātā vārda pasnieguma psiholoģiskais un estētiskais patiesīgums, ko diktē izkoptā muzikalitāte, gaume un mākslinieciskā intuīcija, ir šīs dziedātājas valdzinājuma pats kodols. Arī - lielā vienkāršība, kas liek klausītājam it kā galīgi aizmirst profesionālo dziedātāju caurmēra samākslotību. Dziedājuma dabiskumam un vienkāršībai pat tiek upurēts daudz kas no vokāli efektīgā un spožā, toties iegūts dziļākais dziedātā vārda iedarbīgums”, raksta muzikologs, dr.art. Arnolds Klotiņš.

“Ar vienkāršību vai šķietamu vienkāršību savā laikā ir sācies arī Maijas Krīgenas un Pētera Plakida, šīs mākslas divvienības, ilgais un skaistais kopdarbs - ar Franča šūberta dziesmām. Turpinājums ir veidojis gandrīz vai romantiskās solodziesmas antoloģiju - no Roberta šūmaņa līdz Rihardam štrausam. Ir sekmīgi atrisinātas Igora Stravinska un Sergeja Prokofjeva vokālās lirikas stila mīklas. Goda vietā bijis latviešu 20. gs. pirmās puses solodziesmas lielmeistars Alfrēds Kalniņš un otrās puses meistari Romualds Kalsons, kā arī Pauls Dambis. Maija Krīgena daudz uzstājusies arī vokālsimfoniskajā žanrā - J. S. Baha kantātēs, V. A. Mocarta, Dž. Verdi, M. Rēgera rekviēmos, latviešu komponistu 30 lielformas darbos”.

Maijas Krīgenas mūzikas izglītība un pieredze ir ļāvusi viņai vokālajā mākslā izpausties ne tikai kā dziedātājai, bet arī kā mūziķei šī vārda plašākā nozīmē. “Maijai ir samtaina balss un skaists tembrs,” atzinuši viņas kādreizējie mentori, “visu, ko dzied, viņa dzied patiesi, viņa zina, ko izpilda, un dara to teicami.”

Maija Krīgena

Dziedātāja Maija Krīgena dzimusi 1939. gada 17. maijā Rankā. Savu mūzikas ceļu sākusi Liepājas mūzikas vidusskolā kā vijolniece. Kaut arī Maija vijoļspēli turpināja apgūt Latvijas Valsts konservatorijā, šo instrumentu nav jutusi kā savu. Liktenīga izrādījusies sastapšanās ar harmonijas un solfedžo skolotāju Jāni Dreimani, kurš bijis pārliecināts - viņai jādzied! Maija Krīgena dziedājusi daudzos koros - Latvijas Radio korī, kamerkorī Ave Sol, sieviešu korī “Dzintars” un citos, bet vēlāk spoži uzmirdzējusi kā izcila soliste, kuras stiprā puse - tieši kamermūzika. Maija Krīgena atkārtoti iestājās Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā un pēc absolvēšanas saņēma uzaicinājumu kļūt par solisti Latvijas Nacionālajā operā.

“Man veicies ar labiem skolotājiem. Un vispār labiem cilvēkiem,” intervijā Latvijas Radio 3 “Klasika" saka Maija Krīgena. Siltus vārdus dziedātāja velta savai pedagoģei Regīnai Frinbergai: “Visa radošā mūža garumā, kamēr vien dziedāju, gāju pie viņas “uzspodrināt spalviņas”. Ja jutu, ka balss sāk šūpoties, bija gaidāmi sarežģīti ieraksti vai koncerti, vienmēr devos pie viņas iedziedātāties. Regīna bija ļoti atsaucīga.”

No 1971. līdz 1982. gadam LNO atveidotas vairāk nekā 20 mecosoprāna operlomas. Jau šajā laikā tiek sniegti arī solokoncerti, un tie viņai kļūst pat mīļāki par operas skatuvi. 1982. gadā Maija Krīgena kļūst par Valsts Filharmonijas solisti, un nu ir atrasts arī īstais mūža aicinājums - kamerdziedāšana.

Padomju režīma periodā viņa uzstājusies lielākajās PSRS pilsētās, Balkānu valstīs, ar koncertiem viesojusies latviešu diasporas sabiedrībā ņujorkā, čikāgā, Sanfrancisko, Losandželosā, Toronto u. c. Ziemeļamerikas pilsētās.

1997. gadā viņa kļūst par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas docētāju kamerdziedāšanas, senās mūzikas un citās vokālās mākslas programmās. Neatkarību atguvušās valsts apstākļos Krīgena piedalās meistarklasēs Vācijā, Norvēģijā, ASV (2003-2006), projektā Europāisches Liedforum Berlin 2006 un citos starptautiskos projektos.

Nozīmīgs ir viņas kā pedagoģes ieguldījums Latvijas dziedātājos, dauzi no viņiem šodien atzīti arī ārpus Latvijas.