Lielākās ēkas bēdas sākās pēc denacionalizācijas, kad to piederība kā karsts kartupelis tika teju vai mētāta no rokas rokā.

Deviņdesmitajos gados uz ēku Kalnciema ielā 2A īpašuma tiesības atjaunoja Latvijas Pareizticīgo baznīca, bet 2B un zemi atguva pieci brīvvalsts laika īpašnieku mantinieki, kas daļu no savas mantotās ēkas ar testamentu atdeva Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS).

Slimnīca pēc kādas mantinieces nāves 2002. gadā pārdeva to “Latio” labdarības izsolē, kur daļējas īpašumtiesības ieguva “Parex” bankas meitasuzņēmums, kas arī vēlāk no pārējiem īpašniekiem atpirka īpašumu un arī iegādājās blakusesošo namu Kalnciema ielā 2A. Taču jau 2006. gada rudenī abas ēkas ieguva SIA “Trineons”, kas 2010. gadā bankrotēja. Īpašums nonāca maksātnespējas administratores rokās, un pēcāk to jau pārņēma uzņēmums “Dekarta Property”, kas piederēja Krievijas pilsonim Denisam Kimam. Bet arī Krievijas pilsoņa rīcībā ēkas ilgi nepalika – tās nopirka SIA “Kalnciema Rezidence”, solot atjaunot un pēc ilgiem laikiem atkal iekļaut Āgenskalna vēsturisko namu kanonā, bet neveiksmīgi. Ēkām 2018. gadā no jauna nomainījās īpašnieki, un tās šobrīd pieder igauņu uzņēmumam SIA “NC K2A”.

Spraiga un necilvēcīga cīņa ar īrniekiem

Ēka bez iemītniekiem palikusi samērā nesen – 2011. gadā, kad nama īpašnieki ar nekrietnām metodēm centās atbrīvoties no beztermiņa līguma īrniekiem. Ēkai vairākus gadus netika pieslēgta apkure un visbeidzot tika atslēgta arī ūdensapgāde. Kā liecina laikraksta “Latvijas Avīze” publikācija, 2010. gadā mājas īpašnieks informēja iedzīvotājus, ka ēkas neviens neapsaimnieko. Rīgas dome tolaik meklēja jaunus īpašniekus un lūdza tos māju apsaimniekot. Taču situācija kļuva vēl kritiskāka – 2011. gada aprīlī pazuda arī aukstais ūdens, un mājai joprojām nebija apsaimniekotāja. Īrnieki plānoja ar “Rīgas ūdeni” slēgt individuālu līgumu, bet uzņēmums nepiekrita. Rīgas dome vienu nedēļu nodrošināja mucu ar dzeramo ūdeni un pēc tam ūdens padevi atjaunoja.

Tā laika īpašnieki, saprotot, ka iedzīvotāji paliek un prom doties netaisās, turpināja “izēst” iedzīvotājus ar drastiskākām metodēm – spieda īrniekus dzīvesvietas pamest, noslēdzot kanalizāciju un ūdens padevi, bet gada vēsākajos mēnešos – atslēdzot apkuri.

Māju pameta lielākā daļa īrnieku, bet tukšajos dzīvokļos ienāca bezpajumtnieki, kas bija kā dzinulis arī atlikušajiem pamest māju. Tikai daži palika un tiesājās.

Piesmieta un sadegusi

Šobrīd abas ēkas ir visai nožēlojamā stāvoklī un tām ir piešķirts B kategorijas grausta statuss jeb tās ir uzskatāmas par vidi degradējošām un cilvēku drošību apdraudošām būvēm, kā arī ēkām ir piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā no ēku kadastrālās vērtības.

2017. gada septembrī pašvaldība Kalnciema ielas 2B īpašniekam lika nekavējoties sākt ēkas piespiedu sakārtošanu, bet Kalnciema 2A – 2018. gada maijā.

Īpašnieku vilcināšanās dēļ Rīgas domes Īpašuma departaments piesprieda tiem 1810 eiro sodu. Tomēr attieksme pret senajiem jūgendstila namiem nemainījās.

Novembra beigās, naktī no 24. uz 25. novembri, Kalnciema ielas 2B ēkā izcēlās ugunsgrēks, kurā pilnībā izdega ēkas pārsegumi, atstājot vien skumju savulaik greznā nama skeletu. Jau 30. novembrī tika sākta Kalnciema ielas nama demontāža, kuras noslēgumā atstāts tikai priekšējās fasādes fragments. Pēc ugunsnelaimes īpašnieki ir solījuši nodegušās un demontētās mājas vietā būvēt 12 stāvus augstu dzīvokļu ēku.