Inga Spriņģe: "Par “influenceriem” un viņu iespēju ietekmēt" (3)

Viņa raksta: "Pirmkārt, ar "influencerēm" šajā gadījumā es pārsvarā domāju izklaides industrijas sievietes jeb tā dēvētās slavenības (aktrises, dziedātājas, TV sejas, kam ir liels sekotāju skaits; tāpat arī atsevišķas t.s. "eko mammas".) Negribu minēt konkrētus uzvārdus, jo tad tas kļūtu personiski. Rakstīju, ka skaistajos "Instagram" stāstos neredzu, ka šīs sievietes dzīvotu reālā pasaulē. Dzīve izskatās kā viens liels cukurs. Atbildes komentāros cilvēki norādīja, ka viņi nemaz negrib šajos stāstos redzēt ikdienu. Ir noguruši no politikas un negācijām, ko radām mēs, žurnālisti. Grib redzēt skaistus foto, gūt pozitīvas emocijas. Saprotu - es arī. Tādēļ es nemaz negaidu, ka viņas (un arī viņi) sāks iedziļināties politikā un aģitēs balsot par kādu partiju, vai arī slavēs konkrētu politiķi.

Bet varbūt varētu sākt ar tādu vienkāršu, pilsonisku aktivitāti

kā, piemēram, starp skaistajām kurpju, somiņu un sejas krēmu reklāmām kaut reizi mēnesī ielikt vienu šādu postu: "Latvijā puse sieviešu, kas cieš no vardarbības ģimenē, par to neziņo policijai. Šeit ir labs raksts, kur sievietēm meklēt palīdzību." Vai arī: "ManaBalss tiek vākti paraksti, lai vecāki, kuru bērni netiek "dārziņā", saņemtu piemaksu." (..)

Otrkārt. Pieļauju, ka šādu ierakstu nav, jo šīs sievietes nezina par šādām aktivitātēm.

Nezina tādēļ, ka neseko līdzi ikdienā.

Parasti arguments uz šo ir, ka cilvēki ir noguruši no ikdienas cīņas par izdzīvošanu. Neuzskatu šo argumentu par pamatotu. Šīs sievietes nav no trūcīgākā Latvijas slāņa, taču starp viņu sekotājām noteikti ir sievietes, kurām šāda informācija noderētu. Ticu, ka kāds atkal teiks, ka negrib patērēt negatīvos medijus, bet, manuprāt, aiz šī argumenta nereti slēpjas vienkārši slinkums domāt un iedziļināties. (..) Tā vietā "influenceres" aicina būt pozitīvām, lai vairotu labo. Ir būtiska atšķirība starp "pozitīvo domāšanu" un "kritisko domāšanu". Abas neizslēdz viena otru. Domājot kritiski, var vairot labo. Domājot tikai pozitīvi (lasi - ignorējot apkārt notiekošo), negatīvā kļūst tikai vēl vairāk.

Treškārt. Kāds teiks - "influenceres" piedalās dažādās akcijās. Aicina sievietes pārbaudīt krūtis. Kāda aicināja piedalīties vēlēšanās. Aizsargā dzīvnieku tiesības.

Forši. Bet kādēļ viņas to darīja - jo izdomāja pašas, vai arī kāds veidoja akciju un aicināja piedalīties?

(..) Ceturtkārt, kāds no maniem paziņām komentāros rakstīja, ka katram jādara savs darbs. "Zobārsts ārstē zobus", politiķi veido politiku, utt. Šis ir liels mīts, kā rezultātā mēs esam tādā bedrē. Pilsoniska sabiedrība neveidojas no tā, ka četros gados aizejam (ja aizejam) iemest vēlēšanu kastītē savu biļetenu. Zobārstam ir bērni, kas iet skolā; vecāki, kuriem vajag veselības aprūpi, tādēļ būtu normāli, ja cilvēki sekotu līdzi ikdienā valstī notiekošajam un iesaistītos, paužot savu attieksmi. Tik bieži dzirdu: kāda jēga piketēt vai paust viedokli, tāpat nekas nemainīsies. Nav taisnība.

Saeimas politiķi nejūtas sevišķi komfortabli, kad cauri piketētāju pūlim dodas uz Saeimas sēdi. Arī cilvēku viedokļi sociālajos tīklos viņiem rūp.

Tādēļ, ja "influenceri" pieslēgtos, paustu viedokli un par šīm iespējām, informētu savus sekotājus, tas noteikti atstātu iespaidu arī uz valstī notiekošo. (..)

Piektkārt. Nav tā, ka mums nav izklaides industrijas cilvēku bez savas nostājas. Jau esmu teikusi, ka cienu Ralfu Eilandu par ātro kredītu publisku nosodījumu. Twitter redzu, ka valstī notiekošajam līdzi seko aktieris un režisors Intars Rešetins. Viedoklis ir arī Baibai Sipeniecei. Diemžēl vairāk nevaru nosaukt."