Jūnija sākumā Latvijas Radio koris vairākās ievērojamās koncertzālēs, trīs atšķirīgās programmās, atskaņos izcilus Eiropas kormūzikas piemērus, tostarp būtisku akcentu liekot uz latviešu komponistu skaņumākslu.

Līdz ar spilgtiem mūsdienu kormūzikas opusiem Japānas klausītājus LRK uzrunās arīdzan ar lappusēm no romantisma mūzikas – skanēs gan vācu meistara Johannesa Brāmsa liriskie un sapņainie mīlas valši, gan austriešu ģēnija Gustava Mālera aizkustinošās dziesmas ar vācu dzejnieka Frīdriha Rikerta vārsmām, kā arī kora balsīm pārliktais Adagietto no viņa Piektās simfonijas.

Uzsvars likts arī uz Ziemeļvalstu komponistu mūziku. Līdzās 1980. gadu pirmajā pusē tapušajai zviedru laikmetīgās mūzikas zvaigznes Andersa Hillborga partitūrai “muo:aa:yiy::oum”, kas nu jau kļuvusi par minimālisma klasiku, skanēs ap to pašu laiku tapusī ievērojamā dāņu skaņraža Pēra Nergorda neparastā “Šūpuļdziesma”, kā arī viens no spilgtākajiem somu kormūzikas paraugiem – Einojuhani Rautavāras 1993. gadā komponētā  "Pirmā elēģija" ar Rainera Marijas Rilkes vārsmām. Tāpat Japānā skanēs “Hear my Prayer, Oh Lord” – angļu baroka meistara Henrija Pērsela iedvesmotā zviedru mūsdienu mūzikas leģendas Svena Dāvida Sandstrēma partitūra, un arī 20. gadsimta norvēģu klasiķis Knuts Nīstets savā daiļradē apliecinājis dziļu interesi par senās mūzikas krāšņumu, tās bagātības radoši savijot ar sava laika skaņumākslas iespējām, ko atklāj arīdzan kompozīcija “Immortal Bach”, kurā viņš atsaucas uz baroka dižgara korāli.

Uz aizvadīto laikmetu bagātībām savā daiļradē radoši un cieņpilni atsaucas arīdzan leģendārais igauņu skaņradis Arvo Perts, kura kompozīcijas “Virgencita” tapšanai par iedvesmu kalpojusi leģenda par Jaunavas Marijas parādīšanos Gvadalupē, un Dievmātei veltīta arīdzan lietuviešu vecmeistara Vītauta Barkauska smalkā kompozīcija “Stabat Mater”.

Visās trīs koncertprogrammās iekļauta pasaulē pazīstamākā latviešu komponista Pētera Vaska mūzika.