Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Mūsdienu Atlantīda: 2020. gadā Klusajā okeānā sāks peldošas pilsētas būvniecību (12)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums no Youtube video

Jau dažu gadu laikā Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, netālu no Taiti parādīsies pasaulē pirmā peldošā pilsēta, kuras mērķis, kā vēsta projekta autori, būs "atbrīvot cilvēci no politiķiem". Tā būs pilnībā neatkarīga un autonoma, mākslīgi veidota mikrovalsts ar saviem noteikumiem un valdību. 

Bezpeļņas organizācija "Seasteading Institute" sadarbībā ar PayPal dibinātāju Pīteru Tielu jau 2013. gada janvārī parakstīja līgumu ar Franču Polinēzijas salu valdību, kas paredz, ka pēc pārbaudēm jau 2020. gadā uzņēmēji varētu sākt peldošas pilsētas būvniecību.

Franču Polinēzijas prasības ietver divus būtiskus punktus, kas jāpilda peldošajai salai, - tai ir jāsniedz ekonomisks pienesums apkārtesošajām salām un projektam ir jābūt videi draudzīgam.

Uzskatāms, ka salu valdība ir devusi zaļo gaismu šādam radikālam projektam tādēļ, ka dažādu dabas apstākļu dēļ ik gadu strauji paaugstinās ūdens līmenis, bet mākslīga sala šo satraucošo parādību varētu potenciāli novērst. Tāpat peldošās salas var samazināt temperatūru okeānā, tādējādi glābjot koraļļu rifus.  

Raksta foto
Foto: The Seasteading Institute

Modernā Atlantīda būtu liberālākā pilsēta jeb mākslīgā valsts pasaulē - šeit valdītu tautu dažādība un pilnīga brīvība, bet norēķini tiktu veikti virtuālā valūtā, tādējādi radot neatkarīgu un īpašu ekonomisko zonu.

Franču Polinēzija neparastajam projektam ir piešķīrusi 40 hektāru plašu laukumu okeānā.

Raksta foto
Foto: The Seasteading Institute

Peldošā pilsēta balstīsies uz vairākām kvadrātveida un astoņstūra formas platformām, kas ražotas no stiprināta betona - visa pilsēta būs izkārtota sniegpārslas formā. Platformas savā starpā tiktu savienotas ar elastīgām saitēm, kas ļautu tām piekļauties okeāna viļņu kustībām. Savukārt no lielākiem viļņiem pilsētu pasargātu apļveida dambis ar kuģu ieeju. Holandiešu inženieru uzņēmums "Deltasync" ir aprēķinājis, ka viena platforma varētu būt aptuveni 50 metrus gara un plata, bet aizsargvalnim jeb dambim arī jābūt 50 metrus augstam. Uz platformām var droši izbūvēt trīsstāvīgus namus. Viena šāda platforma izmaksās 15 miljonus dolāru - tikpat, cik tāda paša izmēra zemesgabals Ņujorkā vai Londonā. 

Raksta foto
Foto: The Seasteading Institute

Uz platformām notiktu arī pilsētas būvniecība - šeit atradīsies viss nepieciešamais funkcionālai pilsētai, sākot ar daudzdzīvokļu namiem, mājām, beidzot ar lielveikaliem, ostu, restorāniem, izklaides vietām, parkiem un viesnīcām. Tāpat te būs medicīnas izpētes centri, akvakultūras fermas un ilgtspējīgas elektroenerģijas reaktori, piemēram, solārie paneļi un vēja ģeneratori. 

Raksta foto
Foto: The Seasteading Institute

Bezpeļņas organizācija "Seasteading Institute" līdz 2020. gadam cer iegūt 60 miljonus dolāru starta kapitālam, taču tiek prognozēts, ka pirmo pilsētas dažu namu celtniecības izmaksas varētu sasniegt 167 miljonus dolāru. Tiek lēsts, ka peldošajā pilsētā sākumā varēs uz dzīvi apmesties 250 līdz 300 cilvēku, bet, paplašinot pilsētu un palielinot platformu skaitu, cilvēku skaits attiecīgi palielināsies.

Bezpeļņas organizācija uzsver, ka tās plāns ir šai vietā radīt pilnīgi jaunu nāciju. 

Nepalaid garām!

Uz augšu