Koncertā piedalīsies arī ērģelniece Ilze Reine, kura atskaņos Riharda Dubras pirms divdesmit gadiem tapušo meditāciju ērģelēm “Dievmātes skatiena pieskāriens”.

Cikls Sakrālie dziedājumi jau daudzus gadus ir ļoti svarīga un būtiska Latvijas Radio kora platforma, sērijas ietvaros izskanējuši daudzi mūzikas meistardarbi.

Arī šoreiz Sakrālo dziedājumu ciklā Latvijas Radio koris atskaņos būtiski svarīgus sakrālās kora mūzikas sacerējumus. Koncertā piedalīsies arī kora domubiedre, ērģelniece Ilze Reine.

“Programmas centrā būs Johannesa Brāmsa un Fēliksa Mendelszona-Bartoldi kormūzika – neatņemama žanra kanona sastāvdaļa. Abi meistari ir bijuši izcili kora tradīciju pārzinātāji, Baha un citu lielo autoru darbu eksperti, kas ar savu izpratni par skaņu, ar savu unikālo mūzikas valodu, ar dzīvu, atklāti emocionālu attieksmi pret tekstu ir atklājuši jaunus apvāršņus kora kā instrumenta iespējām. Programmas galvenie viesi, Brāmsa un Mendelszona “sarunu biedri”, būs Latvijas Radio kora draugi un partneri – komponisti Maija Einfelde un Andris Dzenītis.  Koncerta galvenā saturiskā ass būs klasiskais Ave Maria teksts. Šoreiz tas skanēs četras reizes, visu četru autoru ļoti atšķirīgajās versijās,” stāsta Kaspars Putniņš.

Senākais no šajā programmā iekļautajiem opusiem ir 1830. gadā tapušais Mendelszona-Bartoli skaņdarbs Ave Maria, kurā romantisma meistars cieņpilni atsaucas uz krāšņās baroka polifonijas tradīcijām un solo epizodes smalki apvieno ar bagātīgu kora daudzbalsību. Līdzās tam skan arī 1844. gada sākumā skaņās tērptais 22. psalms “Mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?”.

Divi no trim izvēlētajiem Johannesa Brāmsa darbiem – gan ar 1856. gadu datētā “Garīgā dziesma” korim un ērģelēm (vai klavierēm) ar vācu dzejnieka Paula Fleminga vārsmām, gan divus gadus vēlāk sieviešu korim un orķestrim (vai ērģelēm) rakstītā Ave Maria – pieskaitāmi romantiķa jaunības gadu veikumam. Viņa Divas motetes op. 74 jauktajam korim tapušas divdesmit gadus vēlāk un atsaucas uz Bībeles pantiem Mārtiņa Lutera tulkojumā un dižā reformatora korāļtekstiem.

Par šajā koncertprogrammā iekļauto latviešu mūziku Kaspars Putniņš stāsta: “Maijai Einfeldei, sadarbojoties ar Latvijas Radio kori, tapuši daudzi būtiski, novatoriski sacerējumi, tomēr jāpiekrīt kādam kritiķim, kurš reiz savā apcerējumā par komponisti minējis, ka savas personības lieluma un dvēseliskā smalkuma dēļ Einfelde drīzāk ir kā 19. gadsimta cilvēks. Man vienmēr ir šķitis, ka komponistes mūzika patiešām ļoti labi saskan ar lielo 19. gadsimta meistaru darbiem.” Interesanti, ka Einfelde savām kompozīcijām labprāt veido vairākas redakcijas un versijas, tā, piemēram, ar nosaukumu Ave Maria viņas darbu sarakstā atrodami trīs opusi – 1994. gadā tapusi kompozīcija ērģelēm, 1995. – sieviešu korim un ērģelēm, bet trīs gadus vēlāk – tās versija jauktajam korim un ērģelēm. Ar 1998. gadu datēta arīdzan tobrīd vēl divdesmitgadnieka Andra Dzenīša kora partitūra Ave Maria. “Andra Dzenīša mūzikai šoreiz kontrapunkta, kontrasta loma – mūsdienu cilvēka saskaldītā pasaules uztvere, skarbi, neatbildēti jautājumi,” papildina diriģents.

Putniņš par dziedājumiem.

Savdabīgi Ave Maria tēmu risina arī Rihards Dubra pirms divdesmit gadiem tapušajā meditācijā ērģelēm “Dievmātes skatiena pieskāriens”. Kaut viņa rokrakstu veidojis gan minimālisms, gan gregorika un renesanses mūzika, arī par Dubru var teikt, ka viņam raksturīgais izteiksmes līdzekļu sakausējums ir drīzāk romantisks.

Koncerts izskanēs 11. oktobrī 19.00 Sv. Jāņa baznīcā, biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.