Ja Māras pasaulē “visa ir par daudz” – šogad viņa kļuvusi par laimīgu mammu trešajam bērniņam, un šī tēma atspoguļojas dziesmu vārdos, tad Agneses pasaulē vēl viss tikai sākas – augustā 33 gadus vecā dziedātāja apprecējusies un, kā atklāj intervijās, jūtas ļoti laimīga. Jāpiebilst, ka tieši Holšteini bijuši vedēji Agneses kāzās.

“Es atgriežos, lai paliktu un augtu plašumā,” zīmīgi skan dziesmas “Ķīvite” vārdi. Nē, Agnese nebija nekur aizbraukusi, lai viņai būtu vajadzējis atgriezties, taču domās visus šos nu jau vienpadsmit (tāpēc albumam šāds nosaukums “11“) grupas pastāvēšanas gadus Agnese ir bijusi citur. Grupa kā tāds hameleons jau kopš pirmsākumiem liekusies līdzi tendencēm, par katru cenu cenšoties gūt atpazīstamību – jo kā gan citādi var skaidrot kolektīva uzstājīgos mēģinājumus startēt Eirovīzijas nacionālās atlases konkursā. Tikai pēc vairāku gadu neveiksmīgiem mēģinājumiem, 2017. gadā ar dziesmu Line grupai beidzot izdevās pārstāvēt Latviju šajā ar reālo mūzikas biznesu gandrīz nesaistītajā un saturiski ne pārāk augstvērtīgajā konkursā, lai apdedzinātos un pusfinālā paliktu pēdējā vietā.

Visus šos gadus grupa ir skrējusi pakaļ spīdīgam, košam māneklim, kurš nopietniem mūzikas klausītājiem un kritiķiem neļāva šo grupu uztvert nopietni.

Jo kurš gan nopietns mākslinieks piedalās Eirovīzijā, turklāt mēģina to katru gadu? Un kurš, pateicoties šim konkursam, ir spējis izkarot vietu mūzikas industrijā? ABBA ir vienīgais izņēmums. Un tas bija sen.

Taču labā ziņa ir tā, ka, šķiet, Eirovīzijas lappuse ir pāršķirta, tā grupas vēsturē ir pagātne, un šī “palikšana, lai augtu plašumā” ir kvalitatīvi jaunu un, kas būtiski - lokālu mērķu nospraušana.

Pirmās nopietnības pazīmes jau bija saskatāmas Agneses sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu, kad albumā “Vienaldzības” (2016) izdziedātas labi zināmas Paula dziesmas ar Vizmas Belševicas, Dainas Avotiņas vārdiem. Tiesa, toreiz vēl dziedājuma maniere latviešu valodā bija par daudz stilizēta, brīžiem atgādinot citas Paula dīvas - Laimas Vaikules frāzējumu. Vēlāk sekoja pirmā veiksmīgā grupas kompozīcija latviešu valodā “Laika dziesmiņa” un apziņa, ka dziesmas dzimtajā valodā, izrādās, uzrunā Latvijas klausītāju personiskāk.

Jaunajā grupas albumā, kas tapis laika posmā no 2018. gada nogales līdz šī gada maijam un ierakstīts studijā "Aleja Records", visas dziesmas ir latviski un visām vārdu autore ir pati Agnese. Tas ir drosmīgs solis, kas daļēji attaisnojies, jo, protams, daudz ērtāk un drošāk būtu paslēpties zem Belševicas vai Ziedoņa vārdu lietussarga kā to pašmāju mūzikā dara daudzi. Jūtams, ka, radot savus tekstus, Agnese daudz lasījusi pašmāju dzejdarus, jo mūsdienu popmūzikā tādi tēli kā "ķīvīte", "padebeši", tādi poētiski darbības vārdi kā "mēļot" u.c. nav plaši izplatīti. 

Ne visur Agnese tikusi galā ar sacerētā teksta ielocīšanu dziesmu ritmā, apraujot dažiem vārdiem galotnes ("Ar man' atkal runā rīts, un es gaid', ko jaun' tas atnesīs manā dienā. Es nevar', negrib' paredzēt..." - dziesma "Ar mani runā rīts"), taču šāda metode pašmāju popmūzikā ir plaši izplatīta, īpaši hiphopā. 

Muzikāli albums ir pēdējo gadu aktuālo popmūzikas klišeju kolāža - no Coldplay ("Ķīvite") līdz Keitijai Perijai ("Nejautā"). Kā galvenais producents startējis grupas basģitārists Kristaps Ērglis, taču atsevišķas dziesmas tapušas sadarbībā ar producentiem Faktu (Jāni Šmēdiņu), DJ Rudd un Kasparu Ansonu. Vienā no dziesmām piedalās arī reperis Ozols ("Visu vai neko"). Albuma labākā dziesma "Kamēr" ieskaņota kopā ar Intaru Busuli, kurš Agneses tēlaino tekstu, citējot alžīriešu folkmūzikas rai tradīcijas, ar savu izteiksmīgo dziedājumu paceļ jaunā līmenī.

Šis noteikti ir grupas labākais albums, un vieš pamatotas cerības, ka mūsu acu priekšā sākusi formēties spēcīga, oriģināla un patstāvīgi domājoša māksliniece. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde.