Izklausās pēc eksperimenta, kas varētu izdoties. Vai tā būs? To redzēsim 18. novembrī. Tomēr, jau tagad ir vairākas pazīmes un pavedieni, kas apliecina, ka sagaidāmā Tautas mūzikas orķestra debija būs īpašs notikums, kuru ir vērts pieredzēt.

Beidzot visi kopā

Viegla koķetērija ar tautas mūzikas motīviem vai gluži pretēji – pamatīgs etno elementu pielietojums, ir ievērojama populārās mūzikas daļa jau sen. Arī Latvijā netrūkst veiksmīgu un pieredzes bagātu mūsdienu tautas mūzikas ansambļu, “pasaules mūzikas kolektīvu” un, protams, tradicionālo folkloras kopu. Gadu gaitā izveidojusies plaša šo mūziķu cunfte, kurā visi viens otru pazīst, ik pa laikam tiekas un uzspēlē kopā.   

Tomēr šī ir tā reize, kad liela daļa šīs mūzikas izpildītāju sanākuši tik kuplā pulkā. Ar saviem iespaidiem par to dalās etno perkusiju spēlmanis Mikus Čavarts, kurš gadu gaitā muzicējis gan grupās “Auļi” un “Iļģi”, bet šobrīd vada grupu “Pērkonvīri”.

“Es atceros skaidri – tas bija viens zvans no Kristīnes Kalniņas šī gada pirmajā pusē. Kad man pajautāja, vai es gribu piedalīties šādā orķestrī, atbilde nebija tālu jāmeklē. Esmu teju vienīgais, kas specializējas tieši latviskajās etno perkusijās, turklāt man patika šī orķestra ideja un bija skaidrs, ka vēlos tajā spēlēt. Vēlmi apstiprināja arī orķestra sastāvs, jo te nu tiešām ir sapulcināti kopā, manuprāt, ap 90% no vēsturiski īpatnējiem etno un viduslaiku instrumentiem. Ar Tautas mūzikas orķestra dalībniekiem esam pazīstami jau daudzus gadus, mūs vieno mūzika un kopīgas intereses, bet šī tiešām ir pirmā reize, kad mēs visi tiekamies vienā sastāvā, vismaz, cik es atceros, tik kuplā pulkā iepriekš neesam bijuši,” teic Mikus Čavarts.

Viņa teikto apstiprina orķestra sastāvs, jo tajā muzicē gan grupas “Raxtu raxti” mūziķi Kristīne Kalniņa, Marts Kristiāns Kalniņš, Edgars Kārklis, Kārlis Auzāns, Armands Treilihs un Artis Orubs, gan dažādi tautas mūzikas izpildītāji - Madara Broliša, Dārta Drava un Līva Čingule, Ilze Grunte, Andrejs Grimms, Ivars Hermanis, Latvīte Cirse, Kristīne Ādmine, Aiga Sprindža, Māris Muktupāvels, Ieva Nīmane, Māra Robežniece, Adriana Marta Gotlube, Ēriks Zeps, Mikus Čavarts un Gatis Valters.

Apliecinājums kopā muzicēšanas tradīcijai

Tautas mūzikas orķestra izveide ir šīgada jaunums gan mediju rakstu slejās, gan ziņu pārraidēs, gan koncertdzīvē. Tomēr, būtiski atcerēties, ka pati kopā muzicēšanas ideja nav vien mūsdienu izdomājums, lai piesaistītu koncertam vairāk uzmanības. Daļēji tā ir goda atdošana senai tradīcijai.

Darbojoties Tautas mūzikas orķestrī un gatavojoties koncertiem, par to ir aizdomājies arī Māris Muktupāvels, kurš jau kopš 80. gadu sākuma darbojas grupā “Iļģi”, bet savulaik ar tautas mūzikas instrumentiem papildinājis arī grupas “Jaunas Mēness” skanējumu.

“Vai senatnē mūsu tautai vairāk raksturīga individuāla vai kopā muzicēšana? To grūti pateikt, bet, piemēram, visgarākajā latviešu tautasdziesmā “Mēs deviņi bāleliņi” jau ir atrodamas liecības par tautas spēlmaņu kopmuzcēšanu: “… Nojājami trešu simtu/ Uzjājam augstu kalnu/ Augsta kalna galiņā/ Trejdeviņi spēlmanīši… “Un ne tikai spēlmanīši, arī koklētāji un bundzenieki! Un tātad,

nenoliedzot individuālās muzicēšanas burvību, ir droši zināms, ka latvieši senatnē ir spēlējuši arī kopā. To arī mēģināsim mēs,”

teic Māris Muktupāvels.

Orķestra sastāvā līdzās ģitārām, čellam un sitamajiem instrumentiem skanēs arī  kokles, vijoles, arfas un mandolīnas, dūdas, dažādas stabules, akordeons un arī vairāki eksotiski mūzikas instrumenti.

Šādā izpildījumā Latvijas svētku lielkoncerta otrajā daļā skanēs izskanēs ap 15 kompozīcijas, kuru vidū būs arī labi pazīstamas un kopā dziedamas tautas dziesmas, piemēram, “Bēdu, manu lielu bēdu”, “Noriet saule vakarā”, “Es mācēju danci vest” un citas. 

Jauna skaņa un patriotiskas emocijas

Tautas mūzika daudziem asociējas ar brīvību un improvizāciju, tomēr orķestris prasa sava veida organizāciju. Paši mūziķi gan uzskata, ka šoreiz orķestra sastāvs un muzikālā pieeja ir interesants jaunums, kas līdz šim labi pazīstamo tautas mūzikas skanējumu padara vēl īpašāku.

“Īpaši būtiski, ka mūsu repertuārs ir speciāli aranžēts. Bieži vien, mūziķiem sanākot kopā, mēs ļaujamies improvizācijai, bet šajā orķestrī katram ir sava vieta un uzdevums, tas rada citu kvalitāti, kas noteikti ir intereses vērta. Tā ir jauna veida kopskaņa, kad skan arfas, kokles, dažādi neparasti viduslaiku instrumenti – man šķiet, ka tā ir jauna un patīkama skaņa,” uzskata Mikus Čavarts.

Protams, bez kopīgas saskaņas mūzikā nepieciešama arī vienota domāšana par kolektīva idejisko vēsti. Aiga Sprindža, kas koncertā spēlēs specifisko stīgu instrumentu cimablu, teic tā: “Man ir ļoti svarīgi ieguldīt savu laiku un enerģiju tur, kur es redzu pievienoto vērtību. Tas veids, kā Kristīne un “Raxtu raxti” muzicē un nodod klausītājiem izjūtu par patriotismu un mīlestību uz savu dzimteni, mani ļoti uzrunā. Šajā ziņā esam domubiedri un tas vieno visu orķestri.  Priekš manis tā īstā un patiesā svētku kulminācija būs mūzikā uz skatuves, nevis vakarā salūta košumos. Es orķestrī spēlēšu cimbalu - tas ir stīgu sitaminstruments, ko spēlē ar vālītēm. Konkrēti mana cimbala ir sarežģītākas uzbūves, kā ir ierasts redzēt latviešu tautas mūzikā. Tai ir vairāk nošu un iespēju, kas nāk tieši par labu spēlei šādā orķestrī. Kopības sajūta spēlējot kopā ar šiem mūziķiem, ir neaprakstāma un īpaša.” 

Tautas mūzikas orķestris vairāku mēnešu garumā ir gatavojies un dodas pretī klausītājiem. Jau 18. novembrī.