Materiāli grāmatai meklēti gan baznīcu grāmatās, gan runājot ar viediem un fantastisku atmiņu apveltītiem dzimtas piederīgajiem. Vākts un veidots tika ilgi, un šajā procesā, soli pa solim, autoram izdevies ar savstarpējām radu saitēm sasiet ap 5800 cilvēku.
“No tiem četriem pārīšiem, kas ir mani vecvecāki, es noskaidroju visus pēctečus,”
stāsta grāmatas autors. “Kad zīmēju pirmo cilts koku, tas sanāca nevis kā koks, bet gan kā krūms – milzīgi plašs! Šajā grāmatā un šajā ciltskokā ir ietverta informācija par minimums 12 dzimtām – visi fakti par to, kā pa gadiem šis koks ir pleties pa paaudzēm. Iedomājieties, ka jūs varētu teikt par savu astoņreiz vecvecvecvecvecvecvecvectēvu – kur viņš dzīvoja? Kas viņš bija? Ko viņš varbūt teica…”
Interesējoties par iepriekšējām paaudzēm, autoram izdevies uziet arī pa kādai leģendai par saviem priekštečiem. Tā, piemēram, stāstam par to, kā dzimtas vecvecvectēvam Bārtuļam izdevies no muižas izpirkt teju 100 hektāru zemes, un kā vecvectēvs un viņa pēcteči, gudri, smagi un pacietīgi strādājuši un gala beigās aizveduši saimniecību līdz miljonus augstai vērtībai. Kā saka paši dzimtas pārstāvji – tas ļauj zināt, brīnīties un patiesi lepoties!
Kozuļu dzimtas saknes ir Preiļu novada Pundurienē. Grāmatā “Vienkārša cilvēka atmiņas” ietverta informācija par Kozuļu, Puduļu, Strodu, Bucenieku, Puncuļu, Ertu un Žaltkovsu dzimtas pārstāvjiem. Stāstu papildina autora atmiņas. Viņš aprakstījis savu bērnību, studiju gadus un mīlestību, ielūkojoties mūža laikā pārdzīvotajā. Nodaļas lielākoties rakstītas dienasgrāmatas formā, ļaujot tieši un ļoti personiski pieskarties izdzīvotajam laikam.