Pagājušā gada 24.maijā Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi Latvijā piedzīvoja franču komponista Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi". Aizvadītā gadsimta vidū tapusī opera ir traģisks stāsts par Franču revolūcijas laikā uz ešafota nonāvētām karmelīšu mūķenēm. Iestudējuma radošo komandu veidoja diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vensāns Busārs, scenogrāfs Vensāns Lemērs, kustību režisore Elīna Lutce, kostīmu māksliniece Klāra Pelufo Valentīni, gaismu mākslinieks Nikolā Žilī.

Galerija: “Karmelīšu dialogi”

Lielās mūzikas balvas žūrijas locekle, muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja Ieva Rozenbaha pavēstīja, ka katrs radošās komandas pārstāvis izcili veicis savu darbu, izveidojot izrādi, kurā no vienas puses nav nekā lieka, bet no otras - dziļi lasāma ir simbolu valoda, raksturojot operas darbības vidi. 

"Jāizceļ mūsu operas orķestra veikums un solisti, sevišķi solistes Ilona Bagele, Aira Rūrāne, Evija Martinsone, Kristīne Gailīte, Laura Grecka, Ieva Parša, Inga Šļubovska-Kancēviča un Marlēna Keine," norādīja Rozenbaha.

Galerija: "Vestsaidas stāsts"

Savukārt amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina mūzikla "Vestsaidas stāsts" iestudējums tapa sadarbībā ar Cēsu Mākslas festivālu, Liepājas Simfonisko orķestri, diriģentu Andri Pogu un režisoru Viesturu Kairišu. Kā akcentēja Bružēvica, amerikāņu komponista skatuves darba iestudējums izvērtās par festivāla emocionālo un māksliniecisko kulmināciju.

Kategorijai "Gada uzvedums" nominēta arī Raiņa lugas iedvesmotā Imanta Ziedoņa un Imanta Kalniņa 1977.gadā radītā opera "Spēlēju, dancoju". Muzikoloģe Rozenbaha norādīja, ka jauniestudējums uz Latvijas Nacionālās operas skatuves piedāvājis laikmetīgu idejas šķetinājumu, darbību risinot pavisam nesenā pagātnē konkrētā laikā un vietā - Rīgas pilī 2013.gada 20.jūnija ugunsgrēkā un drīz pēc tā, aktualizējot Raiņa lugu ar simbolu valodu un daudznozīmīgajām mīklām mūslaiku vidē un sabiedrībā. 

"Iestudējuma radošā komanda visās izpausmēs ir bijusi savos uzdevumu augstumos - līdzās diriģentam Mārtiņam Ozoliņam un režisorei Laurai Grozai-Ķiberei jāmin scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, kustību režisors Rūdolfs Gediņš un citi. Imanta Kalniņa nebūt ne viegli īstenojamā mūzikas valoda operas solistu, kora un orķestra sniegumā skan dzīvi, smalki, pārliecinoši," pavēstīja Rozenbaha.

Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija notiks 25.februārī plkst.19 Latvijas Nacionālajā operā. Balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā, kuru organizē Kultūras ministrija un VSIA "Latvijas Koncerti".

Galerija: "Spēlēju, dancoju"