Freds Dērsts (Fred Durst) un kompānija toreiz trīs dienas mēģināja Arēnā Rīga, lai panāktu vajadzīgo skanējumu. Koncerts bija veiksmīgs, gaisā bija jūtams patīkams satraukums, taču ne tik veiksmīgs ir grupas darbs ierakstu studijā. Kopš 2012. gada tiek solīta jauna plate, kas tā arī dienas gaismu nav ieraudzījusi. 

Un varbūt arī nevajag. Grupas arsenālā kopš deviņdesmito gadu vidus ir vairāki supergrāvēji, kas koncertos allaž skan jaudīgi un liek publikai laisties tā dēvētajos mošpitos (mosh pit)

Arī piektdienas vakarā Rīgā, gandrīz pilnā Arēnā (organizatori lēš, ka koncertu apmeklēja aptuveni 10 000 cilvēku) nelieli mošpitiņi bija vērojami, kaut, protams, nav jau 2002. gads, kad visi bizkitu fani bija daudz jaunāki un trakulīgāki. Arī paši mūziķi vairs nav nekādi jaunekļi - Dērstam 49, Dj Lethal 47, allaž ekscentriskajam Vesam Borlendam 45, bet pārējiem ap 42. Starp citu, grupa Rīgā viesojās savā oriģinālajā sastāvā, kopā ar mums labi zināmo rīdzinieku Dj Lethal (īstajā vārdā Leors Dimants), kurš kopš 2018. gada atsācis uzstāties kopā ar grupu. 

Kādā no retajām intervijām pagājušogad, Dērsts gan izteicās, ka pēdējā laikā, pateicoties globālajam tīmeklim, par grupu sākusi izrādīt interesi jaunā paaudze. Viņš to īpaši novērtē, saucot šo situāciju par bumeranga efektu. Un ja par jauno paaudzi, tad gribu padalīties ar savu mazo novērojumu. Uz koncertu biju paņēmis līdzi savu trīspadsmit gadus veco meitu, pirms tam gan izstāstot, ka pirms divdesmit gadiem bija tāda un tāda grupa, bet tagad vairs nav stilīga. Pēc pirmajām dziesmām viņa uz mani paskatās un neizpratnē jautā: "Kā šī grupa var nebūt stilīga? Man ļoti patīk ģitārists!" 

Lūk, jaunā Z paaudze, kas pēc savas struktūras ir tuvāka X paaudze, Kobeina sāpei, kaut kā organiski sajūt skaļas ģitāras, jaudīgu repmetāla grūvu, autentisku, vienkāršu kapāšanu. Starp citu, pāris fragmentus no "Nirvanas" koncertā nospēlēja arī bizkiti.

Foto: Rīgā ar koncertu atgriežas "Limp Bizkit".

Par pašu koncertu nekas daudz stāstāms nav. Uz skatuves ierastais kvintets, aiz muguras milzīgs ekrāns, kur tiek rādīti paši mūziķi, arī Dērsts ar savu garo sirmo bārdu. Letālam pie pults Latvijas karogs. Starp pašu grāvējiem ik pa laikam dīdžejs atskaņoja kādus repa vai roka skaņdarbus, to pašu Dimanta agrīnās grupas House of Pain grāvēju "Jump Around" vai Blur "Song 2". Pāris reizes uz skatuves tika arī skatītāji - viena no jaunākajām fanēm savā telefonā iemūžināja selfiju ar Dērstu, savukārt kāds jauneklis no Rīgas varēja izkliegties no sirds patikas pie Džordža Maikla dziesmas "Faith" kaverversijas.

Selfijs ar bārdaino onkuli Fredu #limpbizkit pic.twitter.com/5M5G3B5fMy

— Jānis Žilde (@JanisZilde) February 28, 2020

Koncerta vidū divas dziesmas izpildītas ar akustiskajām ģitārām, tajā skaitā Pīta Taunšenda (Pete Townshend) "Behind Blue Eyes". Un tad viss atkal atsākās ar jaunu sparu - "Break Stuff" un pašā izskaņā "Take a Look Around" (no filmas "Mission: Impossible II").

Iespējams, ka repmetāls kaut kādā formā drīz atkal piedzīvos renesansi, katrā ziņā jaunā reperu paaudze labprāt samplē ģitārmūziku. Iespējams, tiešām bumerangs atgriežas gan pie "Korn", "Deftones", gan pie "Limp Bizkit".