:format(webp)/nginx/o/2018/07/19/10919477t1h46b9.jpg)
Arturs Skutelis ir viens no savdabīgākajiem latviešu hiphopa mūziķiem un tekstu autoriem, studijas un radošās apvienības PKI dibinātājs, dzīvās mūzikas grupas “Tvērumi” līderis. 2020. gada 6. martā koncertzālē “Palladium” notiks Artura Skuteļa muzikālo gaitu pirmā gadu desmita lielkoncerts. Pirms lielā notikuma esam piesēduši uz nelielu sarunu.
Kā jūties pēc desmit gadiem mūzikā?
Tā ir dīvaina sajūta, jo apzinos, ka tā mūzika, ko es radu, nav visiem. Tāpēc tam klausītāju lokam, kā man šķiet, būtu jābūt daudz mazākam.
Esmu pārsteigts par to, ka jau 10 gadu varu darīt to, kas man patīk, un vienlaikus saņemt klausītāju interesi.
Es gan muzicētu arī tad, ja mani neviens neklausītos, bet tad mani dzīves apstākļi noteikti būtu citādāki nekā tagad. Bet es jūtos labi, tādā nemitīgā radošā nemierā un absolūti brīvs.
Tavu astoto albumu sauc “Lavīna”. Kas tevi iedvesmoja albumu veidot medicīnas iestādes noskaņās, kur tiek injicēta “lavīna”?
“Lavīnā” viens no atslēgvārdiem ir sapnis, un arī šāds albuma savijums pie manis atnāca sapnī, tāpat kā vairums albuma tekstu.
Ko tev nozīmē “lavīna”?
Vārds, kuru papildina nākamais vārds, – rečitējumā tie viens pēc otra veļas, pieņemot lavīnas apmēru. Albuma kontekstā “lavīna” ir arī viela, kuru injicējot pacients – galvenais varonis vai klausītājs – spēj atcerēties. Tas ir atmiņu stimulators.