Kubisma stila celtne Monreālā bija leģendārā arhitekta Moše Safdī pilotprojekts, kura mērķis bija radīt pavisam radikālu un jaunu dzīvojamo ēku kompleksu. Lai gan celtni sabiedrība vērtēja pretrunīgi, tā ir kļuvusi par 60. gadu Kanādas ikonu.
1967. gadā Monreālas Expo tika uzbūvēti 90 dažādi paviljoni, no kuriem tikai divi ir apskatāmi arī šodien – viens no tiem ir Monreālas Biosfēra, ģeometrisks kupols, un “Mājoklis 67”, kuru tolaik radīja jauns izraēliešu izcelsmes Kanādas arhitekts Moše Safdī. Kanādas paviljonu finansēja valsts, un tolaik tas tika uzskatīts par ārkārtīgi ambiciozu un nozīmīgu projektu, kas pēcāk tiktu praktiski izmantots.
Tolaik pasākums piesaistīja 50 miljonus apmeklētāju, kas kļuva par starptautiskās arhitektūras izstādes nepārspētu rekordu līdz pat mūsdienām. Īpašu apmeklētāju uzmanību piesaistīja tieši modulārs betona bloku mudžeklis, kuru daudzi salīdzināja ar bērnu būvētām Lego konstruktora mājām vai kubisma mākslas darbiem.
Arhitekts Moše savdabīgajam projektam iedvesmu bija smēlies no japāņu pēckara arhitektūras kustības, kuru dēvē par metabolismu. Šajā arhitektūras stilā tika kombinēti vairāki dzīvokļu bloki, veidojot veselu daudzdzīvokļu namu. Tāpat Safdī savam veikumam izvēlējās tieši betona konstrukcijas – gluži kā viņa iecienītākais franču arhitekts Lekorbizjē. Jaunais arhitekts betona kubu miksli rūpīgi balansēja ar apkārtējo dabu, tādējādi radot ģeometrisku kalna ilūziju, kas būtu pilnīgs pretstats ierastajām brutālisma stila ēkām, proti, standarta bloku mājām, vēsta portāls “The Guardian”. 2014. gada “TED” sarunu festivālā Safdī skaidroja: