Filma "Gimme Danger", kas savu pirmizrādi piedzīvoja pirms četriem gadiem Kannu kinofestivālā Francijā, šobrīd skatāma "LMT Viedtelevīzijā". Interesanti, ka filmas preses konferencē kinofestivālā Igijs Pops atzina, ka lielākoties filmā redzamajās ainās bijis "skābes ietekmē".

Džārmušs par savu ieceri paziņoja jau 2010. gadā, galu galā abus saista sena draudzība. Pops ar interesi sekojis Džārmuša karjerai neatkarīgajā kino, savukārt Džārmušs bija "The Stooges" fans. Pops pat vēlāk filmējies Džārmuša filmās "Coffe And Cigarettes" un "Dead Man".

Pirmajā topošās dokumentālās lentes filmēšanas dienā Džārmušs uzņēma aptuveni desmit stundu stāstījumu, nākamajā aptuveni četru, izmantojot Igiju kā grupas hronistu. Tad uzfilmētais materiāls uzlikts uz papīra, kā stāsta režisors, tas  sākumā nemaz nebija hronoloģisks, tika rediģēts, vēlāk kļūstot par pamatu filmas uzbūvei. Uzfilmētas intervijas arī ar pārējiem grupas dalībniekiem, un labi, ka tā, jo šodien no grupas oriģinālā sastāva pie labas veselības ir tikai pats Igijs Pops jeb īstajā vārdā Džeimss Ņūels Osterbergs. Salīdzinoši nesen miruši brāļi Ešitoni un 1975. gadā basģitārists Deivs Aleksandrs. 

"Filma ir tapusi no fana perspektīvas, lai svinētu grupas sasniegto,"

izteicies atzītais režisors.

Filmā izmantoti reti sešdesmito un septiņdesmito gadu koncertieraksti, īpaši veidota animācija, kā arī agrāk nepublicēti video un fotogrāfijas, lai vēstītu par grupu, kas uzskatāma par panku kustības galveno iedvesmotāju. Daudz par savu bērnību un dzīvi treilerī filmā stāsta arī Igijs Pops.

Filmas reklāmas rullītis.

Nav šaubu, ka Pops ir viena no nozīmīgākajām rokmūzikas figūrām. Dzimis 1947. gada 21. aprīlī Mičiganā, viņš uzauga skolotāju ģimenē, pabeidza prestižu skolu un iestājās Mičiganas universitātē. Studējot Osterbergs iepazina rokenrolu, džezu un bītņiku dzeju. 1963. gadā viņš iemēģināja roku kā bundzinieks un vēlāk kļuva par grupas "The Iguanas" pastāvīgo dalībnieku. Tolaik Ņūels arī ieguva iesauku jeb skatuves pseidonīmu - Igijs, kas ir saīsinājums no Iguana. Vēlāk muzicēja vēl vienā grupā, tad aizceļoja uz Čikāgu, kur muzicēja ar vietējiem afroamerikāņu blūzmeņiem, līdz, kādu vakaru "uzvelkot kāsi", atskārta, ka "viņš nav melnais".

Viena no Popa un grupas daiļrades iezīmēm bija īsie, kodolīgie teksti. "Es nejūtos kā Bobs Dilans - bla, bla, bla, bla," filmā stāsta Pops. "Bērnībā skatījos vienu bērnu raidījumu, kuru vadīja komiķis Supijs Seilss (Soupy Sales), un viņš aicināja bērnus rakstīt viņam vēstules, bet piekodināja: ne garākas par 25 vārdiem."

Pops bija melomāns, viņš klausījās gan soulmūziku, gan Džona Koltreina džezu un Džona Keidža eksperimentus. Būdams uz skatuves, kur lēkāja kā negudrs, atveidodams pērtiķu kustības, viņš izdomāja tā dēvēto stage diving - lēcienu no skatuves pūlī, ko vēlāk praktizēja daudzi mūziķi. Tiesa, pats pirmais viņa lēciens beidzās ar izsistu zobu.

Tomēr filma nav tikai par Popu, tā iejūtīgi pieskaras arī pārējiem mūziķiem. 

Piemēram, ģitārists Džeimss Viljamsons (James Williamson), kurš kā otrais ģitārists grupai pievienojās septiņdesmito sākumā, stāsta par laiku, kad bija spiests darīt parastu darbu - nēsāt uzvalku un pelnīt naudu kā ierindas mietpilsonis.

Kopš grupas izjukšanas 1973. gadā stāsts filmā pie ansambļa atgriežas tikai 2003. gadā, kad "The Stooges" atkalapvienojas festivālā "Coachella", nepieskaroties Popa solokarjerai.

Atgādinām, ka 2006. gada decembrī notika leģendārs koncerts Rīgā - "The Stooges" ar brāļiem Ešitoniem sastāvā viesojās arī "Arēnā Rīgā". Vēlāk 2016. gadā Igijs kā solomākslinieks uzstājās "Positivus" festivālā.

Tiek uzskatīts, ka 1969. gada debijas albums "The Stooges", ko producēja "The Velvet Underground" mūziķis Džons Keils, un vēlākie "Fun House" un "Raw Power" likuši pamatus pankrokam un alternatīvajam rokam.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".