Atbalstu vai daļēju atbalstu koncertzāles būvniecībai Centrālkomitejas ēkas vietā pauduši tikai 18% aptaujāto rīdzinieku. Teju puse respondentu norādījuši, ka šo ideju pilnībā neatbalsta, vēl 15% ir drīzāk pret.

Vislielākais negatīvi noskaņoto īpatsvars vērojams to rīdzinieku vidū, kuri gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās plāno balsot par Latvijas Krievu savienību un "Saskaņu".

Bet vismazāk neapmierināto par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā sastopami "Vienotības" atbalstītāju rindās, kur "par" un "pret" balsu skaits sadalījies līdzīgi. Arī idejas virzītāja, kultūras ministra Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) pārstāvētās nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopīgā saraksta atbalstītāju vidū vairākums ir pret koncertzāles būvniecību Centrālās komitejas ēkas vietā.

"Tas ir absolūts mazākums, absolūts mazākums rīdzinieku, kas šādu lēmumu atbalsta," raidījumā atklāja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

SKDS aptauja veikta no 2.jūlija līdz 6.jūlijam. Tajā piedalījās 810 respondenti - Rīgā dzīvojošie pilngadīgi Latvijas pilsoņi. Raidījumā skaidrots, ka aptaujāto izlase atspoguļo Rīgas iedzīvotāju demogrāfisko raksturojumu pēc dzimuma, vecuma un valodas ģimenē.

TVNET jau vēstīja, ka valdība apstiprinājusi nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kur kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk - Pasaules Tirdzniecības centrs.

Aptuveni 20 arhitektu grupa vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.

Savukārt Nacionālā arhitektūras padome rosinājusi Kultūras ministriju izveidot Nacionālās koncertzāles projekta darba grupu ar iesaistīto jomu profesionāļiem, kuras uzdevums, iesaistot sabiedrību, būtu veidot kvalitatīvu arhitektūras procesu un izstrādāt projekta īstenošanas ceļa karti.