Būtu jāizskauž "ne pārāk likumīgie" autoratlīdzības līgumi, kam nav saistības ar autordarbiem. Viņš skaidroja, ka autorlīgumu problēma radās tādēļ, ka 50% neapliekamās autoratlīdzības daļa ļāva "tikt no bruto atlīdzības uz neto atlīdzību" faktiski par 15%.

Pēc Hermaņa paustā, būtu jāatrod risinājums arī tādos gadījumos, ja cilvēks kā darba ņēmējs strādā uz pusslodzi, par ko sociālās iemaksas tiek veiktas no minimālās algas, vienlaikus saņemot lielākas summas no autoratlīdzības līgumiem, par ko sociālā nodokļa maksājumi netiek veikti.

"Būtu jānovērš šī atšķirība starp sociālā nodokļa maksātājiem un milzīgo skaitu "maz-maksātāju" un nemaksātāju, jo sociālā nodokļa maksāšanas sistēma ir solidāra. Patlaban tie, kas maksā pilnu nodokli, apmaksā sociālos pakalpojumus arī tiem, kas maksā maz vai nemaksā nemaz," akcentēja mūziķis.

Tāpat Hermanis norādīja, ka Finanšu ministrijas priekšlikums, kas tika iesniegts Ministru kabinetā, neparedz nekādas lielās pārmaiņas patiesajiem autoratlīdzību saņēmējiem un, iespējams, mainīsies tikai atbrīvojamā daļa no 50% uz 25%, kā tas jau bija līdz 2018.gadam.

"Tas, kas vilināja slēgt autoratlīdzības līgumus, ir tieši atbrīvojamā daļa 50% apmērā. Tieši tādēļ šādi līgumi tiek slēgti arī valsts pārraudzībā esošās institūcijās un organizācijās,"

norādīja Hermanis.

Mūziķis atgādināja, ka patlaban likums jau paredz to, ka autoratlīdzības līgumus nevar slēgt gadījumos, ja nav autortiesību objekta. Ja cilvēki ievērotu likumus, šādu problēmu nebūtu, uzsvēra Hermanis.

Jau vēstīts, ka izmaiņas nodokļu nomaksā no autoratlīdzībām varētu stāties spēkā nākamā gada vidū, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.