Par šo izdevumu parūpējies jaunās ierakstu izdevniecības "plate" dibinātājs, izdevuma idejas autors un ieraksta restaurētājs Mārtiņš Krastiņš. Izdevums, kurā apkopotas Raimonda Paula pirmo dziesmu programmas, tapis sadarbībā ar "Baltic Records Group" un Rīgas Skaņu ierakstu studiju.

"Tur tika ielikts liels darbs, lai ierakstītu vienu tādu plati. Nekādas dižās tehnikas jau nebija, bet te bija labi skaņu režisori," prezentācijā atmiņās dalās Maestro.

Paula pirmās dziesmas savulaik radīja īstu vētru - latviešu estrādes mūzikā nekas līdzīgs vēl nebija pieredzēts. No vienas puses, tās bija tās pašas, plašam auditorijas lokam viegli uztveramās dziesmiņas, no otras - jauna kvalitāte it visā. Melodiskums, atklāti romantiskie un patiesie Alfreda Krūkļa dziesmu teksti, minimālistiskais izpildītāju sastāvs, aranžējumi un ieraksta kvalitāte. Šajā ierakstā ir viss, lai no ierastās vieglās fona mūzikas kļūtu par tādu, kas savu klausītāju uzrunā personiskāk un tuvāk. Šīs dziesmas šodien uzskatāmas par klasiskām vērtībām un iekļautas Latvijas kultūras kanonā.

Kā solisti ierakstā mirdz Margarita Vilcāne, Ojārs Grinbergs, Zdzislavs Romanovskis un spoži debitē tolaik 22 gadus jaunā Nora Bumbiere. Šajās programmās plašāka auditorija iepazīstas ar M.Vilcānes un O.Grinberga duetu, kā arī vienīgo N.Bumbieres un O.Grinberga duetu. Rīgas Estrādes orķestra (REO) sieviešu vokālais ansamblis dzirdams gan pavadošā lomā, gan solista lomā.

Lielāko daļu skaņdarbu pavadījumu izpilda REO mūziķi ar pašu autoru pie klavierēm. Ieskanas arī stīgu grupa Ringolda Ores vadībā. Vienīgo instrumentālo skaņdarbu izpilda ansamblis "Eolika" (melodija no k/f "235 miljoni seju").

Pārizdevumā iekļautie ieraksti tapuši Rīgas Skaņu ierakstu studijā 1968. un 1969. gadā, pie klausītājiem skaņuplatēs nonākuši pirms piecdesmit gadiem (1969. gada decembrī un 1970. gada vasarā). Pagājušajā gadā tie piedzīvojuši jaunu, rūpīgu restaurāciju, kuras izejmateriāls ir oriģinālās magnētiskās lentes. Vinilplatēs šie ieraksti savulaik ir iznākuši tikai mono formātā, jo kompānija "Melodija" uz stereo vinilplašu ražošanas procesu pārgāja tikai 1973. gadā, t.i., nepilnus četrus gadus vēlāk, kaut nākotnes vārdā RSIS jau kopš 1967. gada savas programmas gatavoja tikai stereo formātā.

Kamēr agrīnie stereo ieraksti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pasaulē vēl joprojām saskārās ar meklējumiem, RSIS tapušajos ierakstos stereo telpiskās priekšrocības jau 1967. gadā izmantotas pēc tādiem pašiem principiem, kādi tiek ievēroti šodien. Šis izdevums realizē mākslinieciskā vadītāja Aleksandra Grīvas un skaņu režisora Ivara Vīgnera un Jāzepa Kulberga rūpīgi veidoto telpisko skanējumu. Viens no tā stūrakmeņiem ir Reformātu baznīcas (RSIS ierakstu) zāle.

Unikāli ir pēdējie pieci skaņdarbi, "Estrādes dziesmas ar latviešu tautas dziesmu tekstiem", kas kopš 1970. gada mazās mono plates izdevuma nav tikuši atkārtoti pārpublicēti.

Nonākot pie ieraksta oriģināla, ātri tapa skaidrs, ka pilnā kvalitātē ārpus ierakstu studijas sienām šo ierakstu neviens nav dzirdējis: visi iepriekšējie izdevumi ir bijuši sava laika un tehnisko iespēju ķīlnieki. Pašlaik, vairāk nekā piecdesmit gadus kopš ierakstu tapšanas, tie tiek nodoti klausītājiem vēl tuvāk nekā jebkad iepriekš. Ieraksta restaurācijas process bija ļoti saudzējošs, pēc iespējas precīzāk atklājot, nevis notušējot.