Piedāvājam sarunu ar etnomūziķi un postfolkloras grupas “Rikši” vadītāju Ēriku Zepu – kādi ir izaicinājumi un ieguvumi, strādājot folkloras lauciņā pamatā latgaliešu valodā?
"Maņ latgalīšu volūda ir bejusi muna kasdīnas volūda jau kūpš bierneibas, jū es uzaugu Varakļuonūs, dzeivojūt pi vacmammas, vactāva, un tur – nu vīnkuorši vysi runuoja latgaliski apleik! Tei apziņa [ka es struodoju ar latgaliskū kulturas mantuojumu] man nuoca vysdreižuok tod, kod es atbraucu iz Reigu, kod es saprotu, ka vysā Latvejā tu navari dabuot tuos pošas sajyutas, kas ir Latgolā, un, ka tys, kas ir manī, ir boguoteiba. Es varu pīminiet vīnmār Ilgas Reiznieces, “Iļģu” vadeituojas, teiktū – jei vīnmār ir teikusi – nikod nadori tū, kū var miljons cyti. Dori tū, kū tikai tu vari dareit," tā Ēriks Zeps.
Video: Trešais stuosts. Ēriks Zeps.