Pavisam par solistu Buiķis kļuvis gan nav, albumā viņš galvenokārt tomēr spēlē sev labi zināmo instrumentu bungas, atbildīgs arī par aranžējumiem, producēšanas niansēm (albums ierakstīts un miksēts Ciemupe Productions studijā), izdaiļojot ierakstu ar vairākiem viesmūziķiem un solistiem.
Muzikālais veikums, kam ir gana asprātīgs vāks - bungu toma formā tiek iestādīts un apliets kāds zaļš augs, izdots kompaktdiska formātā, pieejams arī mūziķa Bandcamp vietnē. Zaļās krāsas (Buiķa mīļākā krāsa) tēma caurvij ne tikai vizuālo noformējumu, bet bija būtisks arguments, lai albuma prezentāciju sarīkotu mūžam zaļajā LU Botāniskā dārza Palmu mājā.
Foto: Andris Buiķis - soloalbuma "Zaļš" prezentācija Palmu mājā.
"Esmu eksperimentētājs, tāpēc atļāvos albumā iekļaut un apkopot dažnedažādākās stilu iezīmes un noskaņas, turklāt gan dziesmās, gan instrumentālos skaņdarbos," par albumu teicis pats Buiķis.
Strādājot ar šādu koncepciju, jābūt ļoti uzmanīgam, lai neizkāptu ārpus gaumes rāmjiem un ar seju neiekristu dubļos.
Lai arī starp albumā iekļautajām divpadsmit dziesmām ir vairāki izcili mūsdienu džeza/soula/R&B mūzikas paraugi, kur neviļus gribas vilkt paralēles ar sešstīgu basa pavēlnieka - amerikāņu džezmeņa "Thundercat" mūziku (skat. recenziju), diemžēl ir arī vairāki skaņdarbi, kur klausītājam jāsatrūkstas.