Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Par zaļu pat vēl zaļāks

Pirmie iespaidi: Andris Buiķis "Zaļš"
Andris Buiķis
Andris Buiķis Foto: TVNET

Mūzikas vēsturē ir bijuši daudzi gadījumi, kad bundzinieks nolemj stāties mikrofona priekšā un laist klajā pats savu solomateriālu. Fils Kolinss, Deivs Grols, arī mūsu pašu Guntars Račs, ja pieminam atpazīstamākos. Nu šim sarakstam pievienojies arī džezfanka grupas "Very Cool People" mūziķis Andris Buiķis. Pavisam nesen klajā laists bundzinieka pirmais solo albums "Zaļš".

Andris Buiķis "Zaļš"

3,5/5

Pavisam par solistu Buiķis kļuvis gan nav, albumā viņš galvenokārt tomēr spēlē sev labi zināmo instrumentu bungas, atbildīgs arī par aranžējumiem, producēšanas niansēm (albums ierakstīts un miksēts Ciemupe Productions studijā), izdaiļojot ierakstu ar vairākiem viesmūziķiem un solistiem. 

Muzikālais veikums, kam ir gana asprātīgs vāks - bungu toma formā tiek iestādīts un apliets kāds zaļš augs, izdots kompaktdiska formātā, pieejams arī mūziķa Bandcamp vietnē. Zaļās krāsas (Buiķa mīļākā krāsa) tēma caurvij ne tikai vizuālo noformējumu, bet bija būtisks arguments, lai albuma prezentāciju sarīkotu mūžam zaļajā LU Botāniskā dārza Palmu mājā.

Foto: Andris Buiķis - soloalbuma "Zaļš" prezentācija Palmu mājā.

"Esmu eksperimentētājs, tāpēc atļāvos albumā iekļaut un apkopot dažnedažādākās stilu iezīmes un noskaņas, turklāt gan dziesmās, gan instrumentālos skaņdarbos," par albumu teicis pats Buiķis. 

Strādājot ar šādu koncepciju, jābūt ļoti uzmanīgam, lai neizkāptu ārpus gaumes rāmjiem un ar seju neiekristu dubļos.

Lai arī starp albumā iekļautajām divpadsmit dziesmām ir vairāki izcili mūsdienu džeza/soula/R&B mūzikas paraugi, kur neviļus gribas vilkt paralēles ar sešstīgu basa pavēlnieka - amerikāņu džezmeņa "Thundercat" mūziku (skat. recenziju), diemžēl ir arī vairāki skaņdarbi, kur klausītājam jāsatrūkstas. 

Ja par labajiem Buiķa minētās eksperimentēšanas piemēriem, tad izcelt gribētu diska ievadošo skaņdarbu "Degoši magoņu lauki", kurā dinamiskā kokteilī saplūst džeza (lielisks klavieru rifs), regeja, acid jazz, pat psihedēlijas elementi, to visu pārklāj uzmanīgs dziedājums un Jāņa Damrozes dzeja (tā iestrādāta vēl dažās dziesmās). Gaumīgs ir "Happy In The Evenings" - skaņdarbs ar Ghosthack balss samplu. Par plates smaili varētu uzskatīt teju sešu minūšu garo kompozīciju "Pērkons", kas tapusi kopā ar modernās džeza grupas "Lupa" mūziķiem - Dāvja Jurkas saksofons, Ritvara Garozas analogais sintezators, Valtera Sprūdža bass un paša Buiķa bungu spēle - fantastisks fusion paraugs. Kā otra virsotne jāizceļ albuma tituldziesma, kurā dzirdama Dj Monsta (Uldis Cīrulis) plašu skrāpēšana un fragments no Raimonda Paula intervijas/sarunas.

"Buiķis ir talantīgs puika,"

saka Maestro.

Statisti albumā ir vismaz četri - ņūeidžiska klavieru atkāpe "Laura", klavieru un vokāla ūjināšanas etīde "Vasara", eksperiments ar balsīm kompozīcijā "Dzīvība", kur vienā brīdī ieskanas "Pūt, vējiņi" melodija un Ralfa Eilanda dziedātā "Vakars kluss un mierīgs" - apcerīga, bet prātā nepaliekoša soulmūzikas/grūvīga fanka kompozīcija, kurā dzirdama arī "Very Cool People" pūtēju grupa - tromboniste Laura Rozenberga un trompetists Lauris Augstkalns. Jāpiebilst, ka šajā dziesmā trompetes solo iespēlējis austriešu trompetists, komponists, aranžētājs un mūzikas pedagogs Gerhards Ornigs (Gerhard Ornig), kurš 2015. gadā ieguva labākā trompetista titulu konkursā "Riga Jazz Stage - Competition".

Andris Buiķis
Andris Buiķis Foto: publicitātes

Un ja par neveiksmēm, tad kopumā albuma tehniskais skanējums ir paplāns (Buiķim kā skaņu inženierim vēl ir kur pilnveidoties), un saturiski neiederīgas šajā eksperimentālajā skaņas ainavā, manuprāt, ir trīs kompozīcijas - sešdesmito gadu retropopa/sambas hibrīds "Ō jā", noslēdzošais skaņdarbs "Paldies", kurā sabāzts iekšā viss - pat metāls. Kāpēc? "Par tālu" arīdzan ir samocīts un neiederīgs, ar dominējošu austrumniecisku motīvu, kaut monotonais instrumentālais pavadījums varētu būt izņemts arī no kāda Čikāgas postroka/džeza kolektīva "Tortoise" albuma. Dziesmu neglābj arī Ritas Kovaļčukas balss.

Nobeidzot tomēr uz pozitīvas nots, jo albums kopumā jau ir solīda mākslinieka solīds pieteikums, īpaša vieta ierakstā ir dziesmai "Tam vienam", kurā skan Aijas Vītoliņas skaņā balss - skanīga popdziesma ar atsaucēm uz astoņdesmitajiem (mūsu pašu "Odis") un disko ēru. Asprātīgs ir arī dziesmas video. 

Buiķa debijas soloalbums ir arī jaunizveidotās mūzikas izdevniecības "Very Cool Music" pirmais projekts. Jaunā izdevniecība plāno palīdzēt izdot, producēt un līdzproducēt gan grupas “Very Cool People” dalībnieku soloalbumus, gan vēl citus funk, soul un jazz mūzikas ierakstus.

Nokalusies albumu!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde. 

Raksta foto
Foto: #SIF_MAF2020

Nepalaid garām!

Uz augšu