ansis "Liela māksla"

5/5

ansis, īstajā vārdā Ansis Kolmanis, pēc milzīgajiem dziesmas "Zemes stunda" panākumiem pirms dažiem gadiem, pilnīgi droši varēja turpināt ekspluatēt veiksmīgo formulu, cept šādas muzikālas kūkas vienu pēc otras. Tā vietā, mācoties no pasaules hiphopa pieredzes, viņš ieslēdzās nelielā 1,5 reiz 2 metru kabūzī Berģos, kur pie mikroskopiskās studijas griestiem iekārts mikrofons, un, ignorējot komerciālos standartus, devās dziļākos mākslinieciskos ūdeņos - tuvāk lielajai mākslai.

Ir skaidri nolasāms, ka "Liela māksla" ir anša manifests, oda hiphopa kultūrai, kura daudzus gadu desmitus ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē tika uzskatīta par marginālu strāvojumu populārajā mūzikā. Pēdējos desmit gadus, kad rokmūzika piedzīvo savu norietu, izmainījušies pašas mūzikas industrijas vaibsti, tieši hiphops un tā blakusžanri pārliecinoši dominē mūzikas topos. "Es gribu ar šo ierakstu nedaudz sačakarēt visus tos, kuriem liekas, ka ar repu viss ir vienkārši," par šo albumu saka pats ansis, uzsverot, ka hiphops ir mūžīgi mainīgs, tas nekad nav pareizs vai nepareizs. Bet galvenais - tas ir atklāts. 

Reperis uz skatuves ir kā tribīnē, viss, ko viņš saka, tam jābūt patiesam, tādam, kam publika notic, tieši tāpēc "Liela māksla" ir līdz šim personiskākais, godīgākais Kolmaņa albums - viņa izcelsmes stāsts. 

Albums iesākas ar trim autobiogrāfiskām kompozīcijām - niansēti klavieru akordi ievada pirmo skaņdarbu "Rokas", tiem pa virsu ansis stāsta par savu bērnību Jūrmalā, Ķemeros. "Es biju balts puika, kuram patika melnas lietas," viņš aktīvi deklamē, līdz ieslēdzas nesteidzīgs bīts. Arī nākamajā dziesmā "Gaismās" viņš astoņu minūšu garumā reflektē par pusaudža gadiem, hiphopa ballītēm Rīgas naktsklubos, pirmajiem soļiem repā, kurus spēra ar brāli 181h (Kārlis Kolmanis) un visu pavadošām šaubām par savu varēšanu. Par kriminālo situāciju deviņdesmitajos - "čigānu nariku" laupīšanām, līmes ostīšanu, kautiņiem ansis runā dziesmā "Kauguri", kuras piedziedājumā dzirdama anša cīņubiedra Orieles (Uģis Vālodze) balss ("Kauguros mēs dzīvojām"). Skaņdarbs noskaņas ziņā nedaudz atgādina Latvijas repa klasiķa Ozola "Rajonu", kurā līdzīgā manierē, klusinātā balsī viņš dzied: "Es Ozols no rajona..."

Seko neliela atkāpe - etīde jeb skits "Jauns kanāls" un divas no trim albuma spēcīgākajām dziesmām - "Pīle" un "Bimini". Pašironiskais skaņdarbs "Pīle", kurā ansis samplē televīzijas raidījumu fragmentus - gan ziņu sižetus, gan pavāra Mārtiņa Rītiņa balsi, zīmīgs ar to, ka vienā dziesmā apvienojušies, manuprāt, divi šā brīža labākie Latvijas reperi - pats ansis, protams, un Roļiks jeb rolands če. Īpaša piedeva ir arī klasiski skolotās vijolnieces Kristīnes Balanas solo. Savukārt "Bimini", kura bīts stampā nedaudz līdzīgi Jay-Z "99 Problems", ir tāds kā turpinājums iepriekšējā albuma "Balzams" hitam "Jauni un bagāti".

Seko trīs dziesmu cikls, kurā ansis ieved klausītāju dzelmē, duļķainākos, bīstamākos ūdeņos. Sportiska sānsensība ar citiem reperiem jūtama dinamiskajā "Sports" ("Ja tu pazīsti mani, es esmu no Ķemeriem - labākais no reperiem."), savukārt "Rīga" ir minorīgs ceļojums metropoles tumšajos labirintos, kur katrs mēs meklējam savu vietu dzīvē. Arī "F5 F1" ir smagnējs, nesteidzīgs vērojums par kolēģu reperu, laikabiedru atkarībām, depresiju un citiem mūsdienu pasaules izaicinājumiem. 

Un tad kā atvieglojums seko albuma smaile - skaņdarbs "Definīcija", kurā ansis atzīstas mīlestībā hiphopam, apliecina, ka šai mākslas formai ir gatavs būt uzticīgs vēl ilgi.

"Četrpadsmit gadu vecumā pleijerī skan "S.T.A." - tas bija īsts reps.

Toreiz Gustavs singlus prezentēja SWhā - tas bij' piz..c"

Par muzikālo pavadījumu šajā dziesmā atbildīgs bītmeikers Artūrs Šēnfelds jeb Shenfi. Jāpiebilst, ka ierakstā epizodiski piedalās arī ģitāristi Elvijs Garfcovs un Gints Smukais (noslēdzošajā "Tā nav liela māksla"), basists Didzis Bardo, bītu veidotāji Chris Vader (Kristaps Veide), Niklāvz u.c. 

"Liela māksla" ir anša veltījums gan sev pašam, gan hiphopa kultūrai kopumā. Latiņa šajā žanrā tagad ir pacelta vēl augstāk. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par materiāla saturu atbild SIA "TVNET". Saturu veidoja Jānis Žilde.