"Codex Faenza" ir Beļģijā dzīvojošas latviešu klavesīnistes un ērģelnieces Ilzes Bertrānas soloalbums, kurā ieskaņota 15. gadsimtā notīs piefiksēta 14. gadsimta mūzika no "Faencas kodeksa" kolekcijas, kas ir vienas no senākajām notīm taustiņinstrumentam un balsij. Ilze Bertrāna tos izspēlē un interpretē uz viduslaiku klavicimbalas (clavisimbalum; agrīnā klavesīna versija), ko būvējis klavesīnu un ērģeļu meistars Kaspars Putriņš, balstoties uz 15. gadsimta skicēm.

"Latvijā un arī citur tās ir diezgan mazpazīstamas un ne visai daudz spēlētas mūzikas lappuses, kas nemanāmi pārceļ klausītāju neierastā, viņam grūti ar kaut ko salīdzināmā skaņas atmosfērā. Neierasts ir it viss: gan tik arhaiskas mūzikas augstā virtuozitāte, gan ritmiskā un harmoniskā valoda, kas atrisinās un apstājas, un reizēm aizved negaidītā virzienā. Neierasta ir arī pati skaņa, instruments un varbūt nedzirdētais pitagoriskais skaņojums. Šis ieraksts tapis analogā tehnoloģijā magnetofona lentē, ar tikai pāris ierakstiem katrai nošu lapai un minimālu apstrādi. Tā, protams, nav autentiska viduslaiku ieraksta maniere, bet šī izvēle daudzos aspektos pilnīgi dabiski savienojas ar mūsu – manu kā mūziķes un Kaspara Putriņa kā šeit skanošā instrumenta būvētāja – jau izvēlēto ceļa virzienu," par albumu "Codex Faenza" stāsta klavesīniste un ērģelniece Ilze Bertrāna.

"Ar savu bagātīgo muzikālo iztēli, ko ik uz soļa vada saskaņoti un pamatoti lēmumi, Ilze Bertrāna šajā ierakstā mums piedāvā ticamu un vilinošu ieskatu "Faencas kodeksa" skaņu pasaulē" pārdomās dalās franču muzikologs Sasha Kaoru Zamler-Carhart.

Ilze Bertrāna ir agrīnā baroka, renesanses un viduslaiku mūzikas speciāliste. Studējusi Latvijā, Zviedrijā, Francijā un Nīderlandē. Viduslaiku taustiņinstrumentu spēlē papildinājusies pie Christophe Deslignes, David Catalunya un Guillermo Perez. Ilzes pamatdarbs ir jauno mūziķu izglītošana klavieru, ērģeļu un klavesīnspēlē, paralēli spēlējot koncertus solo vai dažādu ansambļu sastāvā.

Albums "Codex Faenza" ierakstīts 2019. gada 29. un 30. jūlijā, Nurmes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Laucienē. Skaņu režisors ir Kaspars Putriņš, bet plates vāka  dizainā izmantots mākslinieces Zanes Putniņas mākslas darbs un fotogrāfu Okskara Upenieka un Arta Kokņeviča fotogrāfijas.

Ieskats albumā.

Jānis Ruņģis savukārt ir viens no savas paaudzes spožākajiem džeza un laikmetīgās mūzikas improvizētājiem Latvijā. Viņa solo albuma “Yggdrasil” ieraksta noskaņas un krāsas veidojuši dažādu instrumentu sintēze – baznīcas ērģeles, ģitāras, Fender Rhodes, elektriskās ērģeles Wurlitzer, klavicimbala, kā arī dažādi elektriskās ģitāras efekti jeb loops. Ieraksts veikts turpat Nurmes baznīcā no 2020. gada 31. maija līdz 2. jūnijam, un arī pati baznīcas akustika šeit kalpo kā instruments, kurā mākslinieks veido savu muzikālo vēstījumu. "Mazāk nozīmē vairāk," tāds ir šā ieraksta moto.

"Neaizmirstama pieredze Nurmes baznīcā un tās apkārtnē. Darbojāmies trīs dienas +12 grādu temperatūrā, kad ārā lutināja saulīte. Ieraksts uz lentes ir par performanci - kā nospēlēsi un nomiksēsi uz vietas, tā arī būs. Piepildīju savu bērnības sapni - ierakstīt lielās baznīcas ērģeles. Naktsmājas ar plašu saimniecību un apkārt rejošiem stirnu bukiem, kurkstošām vardēm un dziedošiem putniem. “Yggdrasil” rezultāts - unikāli oriģināla sajūtu un krāsu buķete," stāsta Jānis Ruņģis.

Albuma skaņu režisors ir Mārtiņš Krastiņš, bet vāka dizainā izmantotas fotogrāfu Jāņa Brauna un Oskara Upenieka fotogrāfijas.

Skaņuplates “Yggdrasil” īpašs atvēršanas koncerts notiks 7. novembrī kultūrtelpā M/Darbnīca Aristida Briāna ielā 9 plkst. 20.00.

Biļetes uz koncertu ierobežotā daudzumā iegādājamas šeit. 

Albumi izdoti vinila plates formātā, kā arī ir pieejami Spotify un citās mūzikas straumēšanas vietnēs un izdevniecības Youtube un Bandcamp profilos.