Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Folkloras kopai "Upīte" – trīs jauni videoklipi

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Lai ne vien palielinātu folkloras mūzikas klausītāju loku, bet arī iepazīstinātu plašāku auditoriju ar folkmūziku latgaliešu valodā, portāls TVNET ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs" atbalstu realizē projektu kopumā sešu mūzikas klipu izveidei folkloras kopai "Upīte" un postfolkloras grupai "Rikši".

Folkloras kopā "Upīte" darbojas pamatā jaunieši no Viļakas novada Upītes, kas ir lielisks piemērs un iedvesmas avots arī citiem jaunās paaudzes pārstāvjiem sākt interesēties par latgaliešu tradicionālās mūzikas mantojumu. Folkloras kopa izaugusi no 1980. gadā dibinātās Upītes bērnu folkloras kopas, kad 2002. gadā jaunieši saprata, ka dzīvē pietrūkst tā, kas bijis darīts visu bērnību. Šobrīd kopā darbojas dalībnieki vecumā no 12 līdz 40 gadiem. Kopas virsuzdevums ir saglabāt, attīstīt, kopt un popularizēt nemateriālās kultūras mantojumu, kas nāk no Ziemeļlatgales, it īpaši izceļot "Upītes kultūrtelpas" devumu. Uzsvars tiek likts uz daudzbalsīgo dziedāšanu ar pusbolsu (augšējo pavadbalsi), kas ir Ziemeļlatgales zīmogs. Tāpat folkloras kopa apgūst un popularizē Ziemeļlatgalē pierakstītos dančus.

Šoreiz klipi tika veidoti trīs dziesmām no folkloras kopas "Upīte" jaunākā albuma "Padzīdam i...", kurā apkopotas 17 Upītes pusē visvairāk dziedātās vīru dziesmas. Tās savas dzīves laikā pierakstījis folklorists, novadpētnieks, dzejnieks un izcilais Latgales kultūras darbinieks Ontons Slišāns (28.12.1948. – 15.12.2010.). Dziesmas pierakstītas no teicējas Annas Slišānes – Ontona mātes (16.03.1922. – 08.11.1977.), teicēja Domenika Slišāna – Ontona tēva (14.02.1918. – 22.01.1981.), teicējām Stefānijas Keišas (28.06.1927. – 25.12.2005.), Katrīnas Jermacānes (14.01.1916. – 05.11.1989.) un Marijas Supes (05.12.1932.).

2009. gadā Ontons Slišāns Upītes Tautas namā vadījis meistardarbnīcu "20. godu symteņa pyrmuos puses vusvaira dzīduotuos veiru dzīsmes Upītes apkuortnie", un jau tad radās pirmā doma par šāda albuma izveidi. Tolaik starp lielajiem puišiem un meitām meistardarbnīcās piedalījās arī Ontona mazbērni Kate un Domeniks, kuriem, šobrīd jau studējot folkloru Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā, Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā arī radās iedvesma albumā dzirdamo 17 dziesmu apdarei.

Folkloras kopa nākotnē plāno veidot videostāstus visām albuma dziesmām, taču sākām ar trim: "Tāvs dālam i naudu deve", "Jau rudiņs atnuoce" un "Treis jaunas meitas sied rūžu duorzā". Mūzikas klipu izveides TVNET grupas radošā komanda: Oskars Lūsis, operators, montāžists, producents, Juris Lisovs, operators, montāžists, producents, Jānis Škapars, fotogrāfs, Evika Muizniece, projekta vadītāja, producente.

"Tāvs dālam i naudu deve"

Tāvs dālam i naudu deve

Lai puorvede ļaudavini,

Vooji, vooji, vooj, redz kur tautas juoj. (2x)

Dāls nupierka kumelini

I puorvede ļaudavini.

Vooji, vooji, vooj, redz kur tautas juoj. (2x)

Dāls puorvede ļaudavini,

Pats nūjuoja kara celi.

Vooji, vooji, vooj, redz kur tautas juoj. (2x)

Pats nūjuoja kara celi,

Sorguot tāva nūvadini.

Vooji, vooji, vooj, redz kur tautas juoj. (2x)

Tāvs dālam – tei taida nūpītna,  i tajā pat laikā – ļūti myusdīneiga dzīsme, nu, maņ tuo līkuos. Jei vīnmār ir aktuāla, par tū ka, ja tīši skotās – vīnmār kuodam ir juoaizsorgoj sova dzymtuo vīta, i vīnmār vajag kuoda, kurš tevi sagaida, i vajaga kuoda, kurš tevi izaudzynuojs bejs.

Lykuos tuoda stypra dzīsme, i tod arī pīvīnovam tuodus styprus intrumentus, kuo dūdas, akordeona solo un klarneti, jā, tuodus dūbūs un styprūs instrumentus – tuo kuo paruodūt arī piec vuordim tū spāku dzīsmā – ar skaniejumu.

Pēc mūzikas klipa filmēšanas atklājās, ka Liene, kas klipā tēlo līgavu, atzinusi: ja viņas īstajās kāzās video neizdosies pietiekami labs, viņa atrādīšot šo. Savukārt Domeniks, kas attēlo jaunieti, kas dodas karā, pastāstīja, ka pirmo reizi tik ātri jājis ar zirgu. Arī filmēšanas komandai šis bija izaicinājums, kura laikā daļa kadru tapa, sēžot traktora kausā.

"Jau rudens atnuoce"

Jau rudens atnuoce, (2x)

Puču lauki, puču lauki jau nūzīdeja. (2x)

 Tik vīna rūzīte, (2x)

Vīna pat, vīna pat munā duorzā zīd. (2x)

Tik zaļuom lapiņuom, (2x)

Sorkonbolti, sorkonbolti viņai zīdeņi. (2x)

Tik vīna meitine, (2x)

Vīna pat, vīna pat, kuru mīļuot var. (2x)

Tik zyluom acteņuom, (2x)

Sorkonbolti, sorkonbolti viņai vaidzeņi. (2x)

Tik vīns jauns puisīts, (2x)

Vīns pats, vīn pats, kuru mīļuot var. (2x)

Tik bryunom acteņuom, (2x)

Sorkonbolti, sorkonbolti viņam vaidzeņi. (2x)

Itei eisteneibā myusim baigi najauši atnuoce – kod mes jau taisiejom disku, jau taisieja apdares Kate ar Domeniku, mes suokam klauseitīs vāļ reizi tūs Ontona īrokstus septeņdesmitūs godu, i pavysam najauši itū dzīsmi uzguojam. I jei taida vīnkuorša... prosta par mīlesteibu dzīsme!

"Jau rudins atnuoce" dziesmas ierakstā piedalījās arī mūziķis Renārs Kaupers, kas ar Andri Slišānu iepazinies kādā no Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" pasākumiem. Tā kā abi Renāra vecāki nāk no Latgales, viņam šī puse ir ļoti mīļa, un "Upītes" rīkotajos pasākumos Renārs piedalījies jau vairākkārt.

"Treis jaunas meitas sied rūžu duorzā"

Treis jaunas meitas sied rūžu duorzā,

Traļaļa, traļaļa, traļaļaļā.

Sied rūžu duorzā, pyn vainadzeņus,

Traļaļa, traļaļa, traļaļaļā.

Ņem, bruolīt, vīnu, es nemšu ūtru,

Traļaļa, traļaļa, traļaļaļā.

Trešuo vieļ jauna, lai palīk muotei,

Traļaļa, traļaļa, traļaļaļā.

Lai palīk muotei, lai taisa pyuru,

Traļaļa, traļaļa, traļaļaļā.

Lai taisa pyuru, lai gaida tautas,

Traļaļa, traļaļa, traļaļaļā.

Eisteneibā var daudzi saprast nu ituos dzīsmis – vot tai ir pazaveicīs, ka ir treis bruoļi, maņ treis dāli ir, i tei ir dzīsme par tū, kai jī īt meitenis nūlyukuot. Maņ, es tū sen, sen atcerūs, ka maņ tāta jū dzīduoja pyrms gulietīšonys, i  tod es vīnmār isadūmovu taidu skotu, kai tādiņom, ka vīns ir vacuoks bruoļs, kurš ir jau nu moš preciejīs, vai kai tān saguoja – karā ir bejis, bet atīt jis pi tym bruolim i apsarunojās par dzeivi pi guņskura.

Domeniks un Kate Slišāni, dziesmu apdaru autori, uzsver, ka folklorā varot izpausties visādi, tādēļ abi jaunieši taisās ar to saistīt savu nākotni.

Par filmēšanas procesu

Ka byutu syltuoks, byutu foršuok, bet tai – ir labi. Nā, eisteneibā mes pyrmū reizi tik forši filmejamīs. Vyskautkuo ir bejs, bet tai – profesionali – nav bejs.

Man ir auksti. Naktī ari bija auksti. Visādi citādi, es esmu priecīgs, ka es ar saviem mīļajiem kolēģiem, sevišķi Oskaru, varu atrasties brīvā dabā, kur ir daudz svaiga gaisa.

Šī bija pirmā pieredze strādājot ar folkmūziku, pie tam folkmūziku latgaliešu valodā. Filmēšana noritēja raiti, jo visi iesaistītie bija ļoti ieinteresēti uz labu rezultātu un gatavi strādāt. Arī Upītes ciema vide un Anneles Slišānes lauku sēta lieliski iederējās vīzijā par to, kā mūzikas klipi varētu izskatīties, un ar to mums paveicās, jo pirmo reizi filmēšanas vietu ieraudzījām burtiski pirms paša filmēšanas sākuma. Pa pāris filmēšanas dienām izdevās gan sajust vietējo cilvēku labsirdību un atvērtību, gan arī patiesi novērtēt – cik latgaliešu valoda ir skaista.

Mana dzimtā pilsēta ir Liepāja, un Latgales pusē esmu bijis tikai dažas reizes dzīvē, tāpēc pavadīt divas dienas Latgalē un filmēt mūzikas klipus bija liels piedzīvojums. Biju pārsteigts, ka mūsu mazā Latvija var tik ļoti kulturāli atšķirties. Cilvēki ir ļoti atvērti un viesmīlīgi. Ieejot pārtikas veikalā saskāros ar nebijušu pieredzi Latvijā - pārdevēja sakrāmēja produktus manā maisā. Mazs dzīves sīkumus, taču tas daudz ko parāda.  Man ir prieks, ka varēju piedalīties šajā projektā un palīdzēt stiprināt latgaliešu kultūru un valodu.

Nepalaid garām!

Uz augšu