Lielākoties padomju laikos celtās ēkas ir iedalāmas vairākās sērijās vai projektos. Katras sērijas ēkas dizaina, izmantoto būvmateriālu vai plānojuma ziņā atšķīrās, tomēr ēkas bieži vien vienoja tāds elements kā stāvi. Pārsvarā padomju laikos celtās ēkas bija vai nu piecu stāvu vai deviņu stāvu, izņemot īpašus specprojektus, kur stāvu skaits variēja. 

Stāvu skaita izvēle ir saistīta ar ugunsdrošību un būvniecības izmaksām. Padomju laikos ugunsdzēsēju automašīnas bija aprīkotas ar 28 metrus augstām kāpnēm, un ar tām varēja sasniegt devīto stāvu, kad tās bija izvilktas pilnā garumā, bet, noīsinot uz pusi, tās sasniedza piekto stāvu. Augstākām ēkām jau bija jādomā par īpašām ugunsdrošības kāpnēm vai papildu kāpņutelpām, lai visi iedzīvotāji spētu nokļūt vismaz līdz devītajam stāvam un tikt izglābti.