Komisijas darba kārtībā ir pievienota Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sagatavotā informācija par Svētā Pētera baznīcas saglabātības stāvokļa novērtējumu, kurā tiek norādīts, ka Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājums ilgstoši bijis neatrisināts, kas ir ietekmējis objekta apsaimniekošanu un uzturēšanu.

Tāpat esot noskaidrota neliela daļa Pētera baznīcas konstrukciju projektos pieļauto kļūdu un dabā apzināta daļa būvniecības gaitā pieļauto atkāpju, kļūdu, aplamību, identificētas redzamās būvtehniskās sekas un dažādu līmeņu apdraudējumi. To apjoms esot ļoti liels.

Pārvaldes sagatavotajā informācijā teikts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka no būvniecības problēmu viedokļa ir ļoti smags mantojums, iespējams, ka smagāks par pārējām Vecrīgas viduslaiku baznīcām, jo tas ir divas reizes bijis pakļauts postošām uguns un konstrukciju termisko deformāciju slodzēm, kam sekojuši gadi bez jumta.

Savukārt pēdējā atjaunošana notika bez paaudzēs mantotas arhitektu, inženieru, būvnieku pieredzes gotisko baznīcu statikas aprēķinos, konstrukciju projektēšanā un būvniecībā, uzturēšanā, atjaunošanā. "Kvalitāte, kādā veikta liela daļa mūra restaurācijas, ir ļoti tāla no mūsdienu prasībām un kvalitātes līmeņa. Visas tehniskās infrastruktūras sistēmas ir galēji novecojušas, neefektīvas, daļa ir nelietojama vai pat nekad nav ierīkota. Ēkas funkcionālā kapacitāte ir zema, stipri ierobežota un arhaiska," norāda Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Kopējo tehniskās un arhitektoniski mākslinieciskās, projektēšanas, restaurācijas un konservācijas darbu izmaksas lēšamas robežās starp 25 līdz 35 miljoniem eiro un varētu prasīt piecus līdz astoņus gadus, bet pārvaldē uzsvēra, ka tas būs skaidri zināms tikai pēc kompleksā pētījuma rezultātu apkopošanas.

Sēdē aicināti piedalīties Valsts prezidenta kancelejas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas domes, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji un eksperti.

Jau ziņots, ka Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP) uzskata, ka Latvijas sabiedrībai ir jāiesaistās diskusijā par to, kam būtu nostiprināmas īpašumtiesības uz Svētā Pētera baznīcu.

Politiķe norādīja, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skatīts jautājums par Svētā Pētera baznīcas likumprojekta virzības gaitu, kam tad īsti pieder šī baznīca.

"Vairāku gadu desmitu garumā, nespējot vienoties par īpašumtiesībām uz baznīcu, 2021.gadā Sv. Pētera baznīca joprojām ir "bezsaimnieka manta". Es uzskatu, ka tas nav kompliments mūsu sabiedrībai kopumā, jo Sv. Pētera baznīca nav vienkārši baznīca, bet gan ļoti īpašs kultūras piemineklis un mūsu tautas mantojums," norādīja Ozola.

Viņa skaidroja, ka valdība veikusi detalizētu analīzi par to, kam juridiski būtu korekti nostiprināt īpašumtiesības uz Sv.Pētera baznīcu - vai kā īpašnieks būtu jānosaka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, valsts vai Rīgas pilsēta, kuras iedzīvotāji tālajā 13. gadsimtā baznīcu uzcēla?

Saeimā diskusijas par šo jautājumu vienmēr ir bijušas karstas, bet bez taustāma rezultāta. Šobrīd ārkārtīgi lielu interesi un uzstājību izrāda Vācu Sv.Pētera draudze, kas skaitliski ir neliela 2001.gadā Latvijā dibināta draudze, kas 2018.gadā tika iekļauta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sastāvā, atzīmēja Ozola.

Domniece uzskata, ka ir izšķirīgi izcelt svarīgos principus, kas ir jānodrošina vēl nezināmajam Sv.Pētera baznīcas īpašniekam. Šī baznīca iezīmē reformācijas sākumu Latvijā, kas ir brīdis, kad katoļu un luteriskā baznīca sašķēlās.

Turpretī mūsdienās Sv.Pētera baznīca esot Latvijas ekumenisma tradīcijas paraugs. "Baznīca, kurā darbojas gan luterāņu, gan katoļu draudze, kalpojot par dzīvu liecību baznīcas, kuru veido visi ticīgie cilvēki, vienotībai. Savā ziņā liecība par izlīguma iespējamību starp kristīgajām konfesijām," izteikusies Ozola.