Filma, atklājot patiesus un līdz šim plašāk nezināmus faktus, vēsta par Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu, par unikāliem cilvēkiem mūsu vēsturē un nozīmīgām vietām vēsturisku notikumu dzimšanā. Filmēšanas vajadzībām rekonstruēts Rīgas Latviešu biedrības nama pirmās ēkas kabinets, kas, ņemot vērā vēsturisko liecību trūkumu, radošajai komandai bijis īpaši liels izaicinājums.

Vēsturiskās spēlfilmas "Zeme, kas dzied" pirmizrāde plānota 2023. gadā, kad tiks atzīmēta šīs unikālās tradīcijas 150. jubileja. Filma top ar Nacionālā kino centra (NKC) atbalstu. “Filma ir tematiski nozīmīgs projekts, kurā atspoguļota Latvijas valstij un sabiedrībai tik būtiskās Dziesmu svētku tradīcijas dzimšana. Tā var kļūt par filmu ar plašu rezonansi Dziesmu svētku nozīmīgajā gadadienā,” vēlot filmas veidotājiem veiksmi un spēku radošajā procesā, norāda NKC vadītāja Dita Rietuma.

Filmas uzņemšana atklāta ar ainām no īpaši filmēšanas vajadzībām paviljonā iekārtota vēsturiskā Rīgas Latviešu biedrības nama kabineta. Tajā kopā sanāk Rīgas Latviešu biedrības vadība, kas ilgstošu pārrunu rezultātā nolemj organizēt Pirmos Vispārīgos latviešu dziesmu svētkus un dibina Dziesmu svētku rīcības komiteju. Šis kabinets gāja bojā 1908. gada ugunsnelaimē, kad bojātas krāsns dēļ izcēlās ugunsgrēks, kas pilnībā izpostīja Rīgas Latvieša biedrības nama ēku. Īpašu izaicinājumu filmas radošajai komandai sagādāja kabineta vizuālā veidola rekonstrukcija, jo materiāli, kas par to ir saglabājušies līdz mūsdienām, ir ļoti skopi.

“Filmēšana šajā pandēmijas laikā ir īpaši izaicinošs process, tomēr mums izdodas strādāt saskaņā ar visiem nepieciešamajiem drošības pasākumiem. Pateicoties mūsu atbalstītājiem, ir izdevies veiksmīgi sākt darbu pie filmas,” atzīst filmas režisors Māris Martinsons. “Līdzīgi kā  filmas "Zeme, kas dzied" pirmajās ainās, kad Rīgas Latviešu biedrības namā sanāca kopā tā laika uzņēmīgākie un gudrākie cilvēki un lēma par Pirmo Vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanu, arī šobrīd, sanākot kopā mūsu radošajai komandai un vienam no Latvijas vadošajiem uzņēmumiem “Latvijas Mobilais Telefons”, šajā sarežģītajā laikā esam spējuši apvienoties, lai jau pēc diviem gadiem, kad Dziesmu svētki svinēs savu 150. jubileju, dāvātu latviešiem filmu par laiku, kad tika ielikts pamats šai unikālajai tradīcijai.”

Ielūkojies filmēšanas procesā: "Zeme, kas dzied".

Filmas pamatā ir vēsturisks stāsts par pirmo latviešu Dziesmu svētku tapšanu 1873. gadā. Tas bija laiks, kad sākās cīņa arī par sieviešu pašnoteikšanos, tāpēc paralēli vēsturiskajai sižeta līnijai filmu caurvij stāsts par jaunu un izglītotu meiteni Annu, kura vēlas dziedāt korī. Lai arī toreiz tā bija galvenokārt vīriešu nodarbošanās un Vidzemes ciematiņā, kurā Anna uzturas, ir tikai vīru koris, meitene ir apņēmības pilna pārvarēt visus šķēršļus un kopā ar citiem tautiešiem dodas uz Rīgu, lai piedalītos pirmajos Dziedāšanas svētkos. Viņa pārstāv tos dalībniekus, kuriem, pārzinot repertuāru, bija atļauts piedalīties kopkorī bez sava kolektīva.

Vēsturiskās spēlfilmas režisors ir Māris Martinsons, kurš kopā ar Daini Īvānu ir veidojis arī filmas scenāriju. Vienu no galvenajām lomām tajā atveidos pasaulslavenā operdīva Marina Rebeka.

Filmas tēlos iedzīvosies arī tādi populāri aktieri kā Ģirts Ķesteris, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Nauris Brikmanis, Marta Lovisa Jančevska un citi. Par filmas “Zeme, kas dzied” muzikālo noformējumu rūpēsies komponists un mūziķis Uģis Prauliņš. Kostīmus veido Katrīna Liepa, bet grima māksliniece ir Beāta Rjabovska. Filma top studijā “K Films”, tās producente ir Linda Krūkle.