Viņi norāda, ka viens no galvenajiem stūrakmeņiem valsts attieksmei pret kultūru un šīs nozares tiesībām uz taisnīgu atlīdzību par padarīto ir sakārtota un funkcionējoša autortiesību un blakustiesību sistēma - noteikumu kopums, likumi un lēmumi, kuri nosaka, kā tiek nodrošinātas autoru un izpildītāju tiesības uz intelektuālā īpašuma aizsardzību un atlīdzību par to radīto vai izpildīto darbu izmantošanu.

Tāpat autori un izpildītāji uzsvēra, ka jau 2012. gadā Satversmes tiesa sprieda par datu nesējos iekļauto iekārtu saraksta neatbilstību Satversmei un lēma uzdot Ministru kabinetam šo sarakstu regulāri atjaunot un precizēt saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām. Kopš 2012. gada tas nav darīts ne reizi.

"Katrs autoru un izpildītāju tiesību pārstāvju mēģinājums sakārtot šo sistēmu, atjaunojot datu nesēju sarakstu atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, ticis nogremdēts, pateicoties lielo tirgotāju un tehnoloģiju uzņēmumiem,"

atklātajā vēstulē akcentēja Latvijas autori un izpildītāji.

Viņi skaidroja, ka šāda situācija Latvijas autorus un izpildītājus nostāda nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības (ES) un daudzu pasaules valstu autoriem, ieskaitot kaimiņus Lietuvā un Igaunijā, kur politiķi ir sapratuši un akceptējuši gadu desmitiem aprobēto metodoloģiju datu nesēju atlīdzības izmaksu sistēmā, ieskaitot viedtālruņu iekļaušanu datu nesēju sarakstā.

Autori un izpildītāji norādīja, ka ir grūti saprast, kas izraisījis politiķu un atsevišķu partiju pretestību un pakļaušanos lielo "tirgus spēlētāju" interesēm. Viņi arīdzan uzsvēra, ka tas ir pretēji citu Eiropas valstu aprobētajai pieredzei autortiesību un blakustiesību aizsardzības jomā, pretēji vispārpieņemtajai starptautiskajai praksei.

"Var tikai minēt, vai tas saistīts ar vienkāršu situācijas neizpratni un kompetences trūkumu, vai ar populismā un demagoģiskos argumentos balstītu savas popularitātes celšanu, vai kādām citām politiķu un partiju interesēm. Diemžēl ķīlnieka lomā šajā "interešu sadursmē" atkal ir kultūras nozare," pauda vēstules autori.

Viņu ieskatā, "interešu sadursme" jāmeklē nevis starp autoriem un sabiedrību, bet gan starp radošās jomas cilvēkiem un lieliem, naudīgiem tehnoloģiju tirgus spēlētājiem, kur atsevišķi politiķi un dažas valdošās koalīcijas partijas vērtē notikumus nevis no valsts kopējo interešu skatupunkta, bet gan no spēcīgākā lobija perspektīvas.

Vēstulē norādīts, ka stabila un funkcionējoša autortiesību un blakustiesību sistēma, normatīvajos aktos nodrošināta intelektuālā īpašuma aizsardzība ir tiesiskas valsts pazīme. Bet autoratlīdzība un atlīdzība par autoru un izpildītāju darbu izmantošanu ir ļoti nozīmīga šādas sistēmas daļa. Kā skaidroja autori un izpildītāji, tā ir tā daļa, kas ne tikai garantē taisnīgumu un kultūras cilvēku darba novērtējumu, bet arī taisnīgu atlīdzību par paveikto darbu un ieguldījumu visas Latvijas kultūras attīstībā. Turklāt pašreizējos apstākļos, kad kultūras nozare - koncerti, izrādes, izstādes, festivāli, mākslas un literatūras pasākumi - ir nobremzēta.

"Tāpēc pārsteidz, ka, balstoties uz demagoģiskiem argumentiem, lielo tirgotāju un tehnoloģiju uzņēmumu interešu pārstāvniecībā tik aktīvi darbojas partijas, kas sludina "bezkompromisa tiesiskumu" vai jaunu un godīgu politiku. Taču, pārfrāzējot klasisko teicienu: "Kad lielgabali runā, mūzas klusē," var teikt - "kad nauda runā, mūzas klusē"," vēstulē uzsvēra Latvijas autori un izpildītāji, norādot, ka valdības un atsevišķu koalīcijas partneru rīcība uzskatāmi liecina, ka cīņā starp dažu uzņēmumu interesēm un kultūras nozares cilvēku tiesībām uz atlīdzību par savu darbu pārsvars noteikti nav kultūras pusē.

Tāpat viņi atzīmēja, ka partiju panākumi politikā ir tieši atkarīgi no šīs partijas vēlētāju skaita, un to var vairot tikai ar godīgu darbu, ar godīgi pieņemtiem lēmumiem, ar strādāšanu cilvēku interesēs. Pēc autoru paustā, šādā kontekstā ir grūti iedomāties, ka ilgtermiņā var atmaksāties darbs tikai "biznesa interešu" labā, nedomājot valstiskās kategorijās.

"Skaļa kultūras atbalstīšana no tribīnes, sajūsminoties par Latvijas kultūras panākumiem, nav tas pats, kas lēmumi, kas pieņemti, lai patiesi un godīgi atbalstītu Latvijas radošos cilvēkus. Un, domājams, būs saprotama arī kultūras cilvēku reakcija uz šādu atsevišķu politiskās varas partiju attieksmi," pauda Latvijas autori un izpildītāji.

Atklāto vēstuli parakstījuši komponisti Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Mārtiņš Brauns, Jānis Lūsēns, mūziķis un mūzikas autors Aivars Hermanis, mūziķis, dzejnieks un producents Guntars Račs, mūziķis Dons, aktieri Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš, grupas "Prāta Vētra" producente Aija Auškāpa, mūziķis Intars Busulis. Tāpat vēstuli parakstījis mūziķis un mūzikas autors Jānis Šipkēvics, mūzikas izdevniecības "Mikrofona ieraksti" vadītāja un producente Elita Mīlgrāve, mūziķe Aija Andrejeva, grupa "Carnival Youth", producents un mūziķis Rūdolfs Budze, mūziķe Māra Upmane-Holšteine, mūziķis un mūzikas autors Reinis Sējāns, mūziķis un mūzikas autors Kārlis Būmeisters, mūziķis un mūzikas autors Kārlis Auzāns un mūziķis Jānis Stībelis.

Nav vienprātības

Jau rakstīts, ka koalīcijā vēl nav vienprātības par KM iecerēto datu nesēju atlīdzības (DNA) piemērošanu tālruņiem un datoru daļām, izriet no premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pirmdienas sēdē ziņoja un izstāstīja savus argumentus tam, kāpēc DNA piemērošanas saraksts būtu atjaunojams ar mūsdienu tehnoloģiskajām ierīcēm, piemēram, tālruņiem, taču koalīcijā viņš neguva pilnu atbalstu.

Kariņš sacīja, ka Puntulis turpinās tikties ar Saeimas frakcijām, lai stāstītu, kāpēc šo būtu nepieciešams ieviest.

Jau vēstīts, ka ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu sarakstā plānots iekļaut mobilos tālruņus, kā arī visu veidu cietos diskus. Noteikumi, kas paredz šīs izmaiņas, varētu stāties spēkā 1. aprīlī.

KM piedāvā noteikt datu nesēju nodevu viedtālruņiem 1,50 eiro, bet par visu veidu cieto disku iegādi likme būs 2,85 eiro.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale pagājušā gada decembra beigās pavēstīja, ka noslēguma fāzē nonākuši grozījumi Ministru kabineta noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, kas reglamentē datu nesēju atlīdzību noteikšanu iekārtām un datu nesējiem, ja šie datu nesēji pieļauj ierakstu un kopēšanas funkcijas. Grozījumi paredz mainīt to datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas datu nesēju atlīdzību, iekļaujot tajā arī mobilos tālruņus un datoru cietos diskus.

Daļa ekspertu un organizāciju ir nosodījušas šādu ieceri, uzskatot to par absurdu. Piemēram, Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Andis Āriņš iepriekš norādīja, ka nav noticis dialogs ar nozari, tāpēc pašreiz ministrijas rīcībā vairāk saskatāmi mēģinājumi manipulēt ar nekorekti īstenotu pētījumu, lai pierādītu, ka telefoni un datori pretēji realitātei ir kļuvuši par nelikumīgām digitālajām bibliotēkām, par kurām jāiekasē attiecīgi 1,5 eiro un 2,85 eiro gabalā.

"Priekšlikums ir tik absurds, ka nodevu nāksies maksāt arī par ierīcēm, kurām šāda datu glabāšanas funkcija nav pēc būtības," uzsvēra Āriņš.