Dziesmas nosaukums, iespējams, klausītājiem liks pabrīnīties. Taču dziesma nav par mēnešiem vai gadalaikiem, bet gan par to, kā gads var saplūst vienā divvientulības mirklī. Sajūtas un atmiņas pat ziemas aukstumā ļaus uzplaukt ziediem, bet dziesmas “Augustā” videoklipā pļavu ziedu vietā ir redzamas ziedošas plūmes.

Emīlija šobrīd studē Ventspils mūzikas vidusskolā, par savām skolotājām sauc dziedātājas Eviju Vēberi, Elīnu Silovu un Agnesi Rakovsku, ar kuru sadarbojas mūzikas menedžmenta platformā Zvaigznājs. Iepazīsimies ar jauno mākslinieci Emīliju.

Kā veidojās tava muzikālā gaume?

Mūsu ģimenei mašīnā bija disku atskaņotājs, kuru mani vecāki arī izmantoja, lai atskaņotu visdažādāko mūziku. Taču vislielākās pārmaiņas manā muzikālajā gaumē notika tad, kad iestājos Ventspils mūzikas vidusskolā. Tur ir pilnīgi savādāka vide, sava pasaule, savi atzītie mākslinieki. Tad es apzinājos, kas man patīk, kas ne. Agrāk domāju, ja nu man nepatīk tas, kas patīk citiem, varbūt man ir slikta gaume, bet tad sapratu, ka varu atšķirties. Es iedvesmojos no mūzikas vidusskolas cilvēkiem, bet arī atstāju to, kas man pašai rezonē un patīk. Ļoti palīdzēja tas, ka sāku apzināties, kāda es vēlos būt māksliniece, un meklēju muzikālās atsauces. Tas ļoti labi palīdzēja saprast, kas man patīk un kā es negribētu izklausīties. Šobrīd man ļoti patīk Teilores Sviftas (Tailor Swift) pēdējie divi albumi, kas bija nominēti alternatīvās mūzikas kategorijā. Man patīk Džeimss Bejs (James Bay), kurš ir balāžu cilvēks.

Kā tu "pielaiko" šīs ietekmes?

Kad es saprotu, ka vairāk esmu dziedātāja/dziesmu autore (singer-songwriter), meklēju veidus, lai šādā stilā būtu daudzkrāsaināka. Klausījos Teilores Sviftas pēdējos divus albumus meklējot tieši to interesanto, man līdzīgo, ko varētu pielāgot arī sev, lai mana mūzika nepaliek vienveidīga. Šajā stilistikā tas var ātri notikt.

Kā tu redzi Latvijas mūziku? Varbūt vari minēt kādas ietekmes?

Man ļoti iedvesmoja Evija Vēbere, kad es pie viņas sāku mācīties. Tas bija vēl bērnu mūzikas skolā. Tieši viņa bija tas cilvēks, kas mani iedrošināja rakstīt dziesmas, par ko es esmu ļoti pateicīga. Evija bija atvērta visām manām idejām, klausījās manī un mani atbalstīja. Ar viņu es ļoti izaugu. Evija ir ļoti svarīgs cilvēks. Klausos arī viņas mūziku un sajūtu rezonēšanu sevī. Tagad mācos pie Elīnas Silovas, kurai piemīt tāds gaišums! Kad  jūtu, ka pati ar savām dziesmām aizeju par tumšu, tad viņa parasti ir tas cilvēks, kas atgādina man par to, ka viss ir kārtībā. Liela ietekme ir Agnesei Rakovskai, kuru arī klausījos vēl pirms mūsu sadarbības. Tik smieklīgi - visi cilvēki, ar kuriem šobrīd strādāju pie savas mūzikas, es klausos arī viņu radīto mūziku. Piemēram, Kristīne Pāže no "KautKaili" - ļoti patīk! Grupā spēlē arī ģitārists Kaspars Vizulis, kurš arī ir mans skolotājs. Chris Noah - kad es mūzikas skolā mācījos ģitārspēli (bija tāds brīdis), mans skolotājs ieteica viņu paklausīties. Tagad man ir iespēja ar Kristu strādāt. Mani pārsteidz šāda notikumu attīstība - sadarbības iespējas ar cilvēkiem, uz kuriem es iepriekš esmu skatījusies ar apbrīnu.

Cik labi, ka Latvija maza!

Taisnība, taisnība! Vēl pie ietekmēm gribu pieminēt Frenku Oušenu (Frank Ocean) - viņa dvēseliskums un dziesmu vārdi ir tas, kas mani uzrunā.

Kā tev šķiet, kā tavi vienaudži mūsdienās klausās mūziku?

Es zinu, ka reti kurš mūsdienās klausās albumu no sākuma līdz beigām. Man to patīk darīt. Es to sāku darīt, kad iestājos mūzikas vidusskolā - telefonā uztaisīju to albumu sarakstu, ko vēlos noklausīties. Man tas šķiet vērtīgi un dažreiz pat izveidojas stāsts, kad klausies dziesmas to īstajā secībā. Es zinu, to nedara daudzi. Man liekas, tas ir ļoti interesanti, kā dziesmas uzrunā cilvēkus. Dažreiz klausos Spotify "Discover Weekly" izlasi un man neviena dziesma nepatīk, bet tad kāda iepatīkas pavisam negaidīti. Vienu es zinu - viss ir neprognozējami. Tu nezini, kura dziesma tavā albumā tiešām uzrunās klausītāju. Tās nebūs visas. Mūzikas vidusskolā dziesmas klausās ļoti analītiski. Es vēl nemāku uz lietām tik analītiski skatīties, kas varbūt pat ir labi, jo dažkārt cilvēki ar savu analīzi var aiziet tādos bezdibeņos, ka beigās nevar mūziku izbaudīt.

Tu esi sava muzikālā ceļa sākumā. Ko tu gaidi no nākotnes?

Es ceru, ka koncertēšu kopā ar čellistu. Man patīk šā instrumenta skaņa, un tā piestāv manai mūzikai. Es vēlos atrast savu uzticamo auditoriju - klausītājus, kuros rezonē tas, kas man ir sakāms. Man arī patīk, kā idejas vizualizējam kopā ar Agnesi (Rakovsku) un Elizabeti (fotogrāfe Elizabete Džeina Rubene), šķiet, šīs koncepcijas uzrunās arī klausītājus. Mani pašu fascinē, kāda harisma piemīt maniem iecienītākajiem māksliniekiem, ceru, ka nākotnē arī es ar savu enerģiju varēšu aizraut savus klausītājus. Vēl es gribētu, lai manas dziesmas ir atrodamas klausītāju veidotajās Spotify izlasēs. Man pašai ir dziesmas, kuras noklausos trīs reizes, dziesma man patīk, tomēr tā nenonāk manā pleilistē. Es vēlētos, lai manas dziesmas ar klausītāju rezonē tā, lai tās nokļūst viņa pleilistē. Manuprāt, šīs dziesmas, kas ir atrodamas pašas veidotajā izlasē, ir kaut kas ļoti personīgs. Protams, vēlos Latvijā popularizēt un attīstīt indie-pop. Tālāk neprognozēšu, jo nezinu, kā šis viss strādās. Es vēlos būt stabila mūziķe Latvijā, laikam tas ir tas, ko pagaidām gaidu no nākotnes.

Video: Emīlija "Augustā".