Latviešu māksliniece Daina Dagnija lielāko mūža daļu nodzīvoja trimdā – Vācijas bēgļu nometnēs un ASV. Mūža otrajā pusē, 2001. gadā, viņa nolēma atgriezties Latvijā, kur dzīvoja un strādāja līdz pat 2019. gadam, kad devās mūžībā. Šajos gados Latvijas auditorija iepazina un ļoti iemīļoja viņas mākslu.

Izstādes nosaukumam izvēlētais dzimumdiskriminējošais apgalvojums, kas Amerikā reizēm ticis veltīts Dainas Dagnijas mākslai: “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis!”, provocē feministisku diskusiju. Runājot par savu dzīvi mākslā, Dainai Dagnijai vienmēr bija svarīgi pateikt, cik sarežģīti bijis sievietei būt māksliniecei 60.–70. gadu Amerikā.

Daina Dagnija ienāca mākslā 20. gadsimta sešdesmitajos gados, un izstādēs sāka piedalīties politiskā aktīvisma nokaitētajā 1968. gadā. Globālo pārmaiņu laiks un virkne sociālu revolūciju, ko veicināja cilvēktiesību kustība, pretkara protesti, ekoloģiskā atmoda un otrā viļņa feminisma eksplozija, atstāja iespaidu uz Dainas Dagnijas glezniecības tematiem. Daudzās intervijās par savu Amerikas periodu māksliniece teikusi: “Es gleznoju sabiedrību, kurā dzīvoju.” Tomēr viņas māksla Latvijā līdz šim nav tikusi skatīta 20. gadsimta 60.–70. gados Amerikā dzimušo politisko un sociālo kustību kontekstā.

Daina Dagnija bija aculieciniece milzīgajiem seismiskajiem satricinājumiem, kad kontrkultūras paspārnē krita sociālo normu tabu, kad individuāla brīvība un brīva mīlestība, hipiji, pacifisms un “tuvāk dabai” filozofija mainīja ideālus un uzvedības normas. ASV un Ņujorka bija sabiedrību saviļņojošu protestu degpunkts, kur notiekošās demonstrācijas Daina Dagnija skatīja savām acīm, bet nevalstiskās organizācijas “Women’s Caucus for Art” (“Sieviešu mākslas savienība”) rīkotajās izstādēs un akcijās pati piedalījās. Ņujorka bija arī kultūras un mākslas meka, kur māksliniece apmeklēja teātrus un koncertus un tur gūtos iespaidus gleznoja.

Izstādē eksponēti Dainas Dagnijas Amerikas perioda darbi, kas tapuši no 1968. līdz 2000. gadam. Līdzās pacifisma un ekoloģiskās kustības iedvesmotām kompozīcijām apmeklētāji ieraudzīs feminisma otrā viļņa ideju manifestācijas – cilvēktiesību kustības, feminisma un ekofeminisma koncepciju inspirētas gleznas. Tieši šo kontekstu Dainas Dagnijas izstādei izvēlēties rosina šobrīd Latvijā aktualizētais dzimtes studiju un dažādu sabiedrības kopienu daudzveidības jautājums, kas visai pamanāmi parādās mākslas izstādēs. Lai arī pasaules feminisma hronoloģijā tiek analizēts jau ceturtais feminisma vilnis, un Rietumu teorijā visas feminisma stadijas vairāk nekā simts gadu garumā jau ir aprakstītas un iztirzātas, Latvijas sabiedrībā par feminismu joprojām ir daudz aizspriedumu un neziņas. Dainas Dagnijas glezniecība dod iespēju runāt par feminisma vēsturi un būtību plašai sabiedrībai izprotamā veidā.

Par mākslinieci

Latviešu trimdas māksliniece Daina Dagnija (1937–2019) 1944. gadā septiņu gadu vecumā kopā ar ģimeni atstāja Latviju, septiņus gadus pavadīja Vācijas bēgļu nometnēs un 1951. gadā ieceļoja ASV. Mākslas izglītību viņa ieguva tolaik slavenajā Mākslas studentu līgā (Arts Students League, 1954–1956) Ņujorkā, kur bija studējuši daudzi ievērojami Amerikas abstraktā ekspresionisma pārstāvji, kā arī Mākslas un amatu biedrības Mākslas skolā Detroitā (Art School of the Detroit Society of Arts and Crafts, 1956–1959) un Šonāra mākslas institūtā (Chouinard Art Institute, 1960) Losandželosā.

No 1960. gadu vidus Daina Dagnija dzīvoja Ņūdžersijā. No 1968. līdz 2000. gadam sarīkoja 13 personālizstādes dažādās Detroitas, Ņujorkas, Sanfrancisko, Ņūdžersijas, Rabatas (Marokā) galerijās. 2001. gadā māksliniece atgriezās uz dzīvi Latvijā. Latvijā Dainai Dagnijai notikušas vairāk nekā 20 personālizstādes.