Šodienas redaktors:
Krista Garanča

AnnaKrista: Man ir svarīgi, ka popmūzikā tiek izmantoti dzīvie instrumenti (1)

AnnaKrista
AnnaKrista Foto: publicitātes

Dziedātāja AnnaKrista, sadarbojoties ar producentu Reini Briģi, šonedēļ laidusi klajā enerģisku, dejojamu dziesmu "Pusnakts stundā" ar aicinājumu ikkatram atļauties būt sev pašam. Piedāvājam nelielu sarunu ar mākslinieci. 

Atgādinām, ka AnnaKrista un Reinis Briģis savu sadarbību aizsāka pērnajā rudenī, strādājot pie klausītāju atzinīgi novērtētās dziesmas "Nezvani vēl", un tandēms nolēma radošo sadarbību turpināt. Aktuālais singls "Pusnakts stundā" aicina atteikties no aizspriedumiem un sabiedrības uzliktajām dogmām un ļauties tam, ko ikkatrs vēlas visvairāk, – iekšējam mieram. Dziesmā ir atsauces uz disko ēru, un šī estētika saglabāta arī videoklipā.

Video: AnnaKrista "Pusnakts stundā".

"Pusnakts stundā" tu sevi piesaki kā patstāvīgu, neatkarīgu sievieti. Pastāsti par dziesmas tapšanu!

Jā, tieši tā! Dziesma tapa kopā ar producentu Reini Briģi, ar kuru sastrādājāmies jau pie "Nezvani vēl" - mums ir ļoti laba komunikācija, sakrīt arī mūzikas gaume, tādēļ ir ļoti viegli strādāt kopā. Jāsaka liels paldies DJ Rudd, kurš man ieteica uzrakstīt Reinim, kad meklēju indie-pop producentu. Jau krietni vēlāk, pēc "Nezvani vēl" izdošanas, Reinis man parādīja dziesmas skici un jautāja, varbūt man tā noder. Man dziesmas ideja patika un mēs sākām darbu studijā, un galu galā tika sarakstīta "Pusnakts stundā".

Procesa gaitā runājām arī par to, kā es sevi prezentēju - lai gan esmu sievišķīga un maiga, tāpat esmu rokenrols, kas prieku gūst trakās lietās. Nolēmu, ka vajag izveidot “mantru”, ar kuru atļaut sev būt tādai, kāda es esmu. Mantru, kas palīdz atteikties no vispārpieņemtajiem aizspriedumiem un dogmām. Un caur dziesmu “Pusnakts stundā” domu par atbrīvošanos varu izstāstīt tādā valodā, kuru saprot arī citi. Es ticu, ka šī mantra būs noderīga ne vien man, bet arī daudziem citiem.

Vēl man ir svarīgi, ka popmūzikā tiek izmantoti dzīvie instrumenti. Piemēram, šajā dziesmā nozīmīga loma ir basģitārai. Es pati ikdienā daudz klausos folkmūziku, autentisku indie mūziku, rokmūziku - šajos visos žanros dzīvajiem instrumentiem ir svarīga vieta. Dzīviem instrumentiem ir spēja aizkustināt katru tavu dvēseles stīgu. Ja dzīvais skanējums tiek apvienos ar elektroniku, tad tas ir mans savienojums.

Kā tev šķiet, vai popmūzika ir personīgo stāstu mūzika, kad pēc dziesmas var pateikt, kas aktuāls izpildītāja dzīvē? Vai tomēr pops skar tik to virsējo slāni?

Manuprāt, ja dziesmā netiek pieminētas konkrētas personas vai ļoti personificēta informācija, tad viss ir kārtībā.

Ja dziesmu var vispārināt, tad katrs var saklausīt sev aktuālo. Katram klausītājam ir savs piesaistes punkts dziesmai – vienam tas ir stāsts, citam melodija.

Manuprāt, dziesmas vārdi palīdz klausītājiem savilkt paralēles ar to, kas notiek viņu dzīvēs. Tas ir skaisti, kā viena dziesma ļauj apvienoties vairāku, savā starpā nepazīstamu cilvēku dzīvēm un just, ka mēs šajā pasaulē tādi neesam vieni. Protams, popmūzikas pamatā ir viegli uztverami meldiņi un atkārtojumi, tomēr es neteiktu, ka tas skar tikai virsējo slāni. Popmūzika ir tā mūzika, kas atmiņā paliek visvieglāk, un ikdienā no tās ietekmējamies mēs visi.

Kā kopumā attīstās tavas muzikālās gaitas?

Drīz pēc TV šova "X Faktors" klajā nāca mans debijas singls “Mazā Parīze” un pirmo reizi piepildījās viens no maniem kvēlākajiem sapņiem uzstāties “Dod pieci” labdarības maratonā. Tomēr, drīz pēc tam man bija pauzīte no publiskās vides, lai gan paralēli - aizkulisēs saistībā ar mūziku darīju ļoti daudz. Es rakstīju savu mūziku, sevi pilnveidoju un ik pa laikam uzstājos koncertos. "X Faktors" iedeva savu atpazīstamību, taču man šķita, ka pēc šova par mani ir radies nepareizs iespaids, un šī pauze deva man labu iespēju sazemēties un doties pie klausītājiem no jauna – esot man pašai, nevis pieņemot šovam vajadzīgās lomas. Mani tālākie mērķi - turpināt radīt mūziku un būt tādai, kā es pati dziedu par sevi jaunajā dziesmā “Pusnakts stundā”.

Cilvēki laikam ejot mainās. Kāda tu esi šobrīd?

Šobrīd es tiecos atbrīvot enerģiju, kas vienmēr ir bijusi manī, sev apkārt esošajiem dodot rokenrolu, spēku, seksapīlu un kopumā parādot sevi kā foršu mākslinieci, kas no visas sirds māk strādāt pie savas lietas. Bet es gan neteiktu, ka iepriekš esmu bijusi mierīgāka. Tā dzirkstelīte manī ir bijusi vienmēr. Dažkārt smejos, ka es esmu viskomunikablākais cilvēks, ko es pati zinu. Tomēr, kaut kur es savā mūzikā to mēdzu paslēpt un sev jautājusi - kāpēc? Iespējams, tā ir vēlme to nosargāt, kaut ko sev dziļi svarīgu. Taču dienas beigās tieši tas var kļūt par manu lielāko trumpi. Visi vēlas enerģijas apmaiņu – to saklausīt mūzikā, gan to saņemt no māksliniekiem priekšnesuma laikā. Jādod šī enerģija ārā!

AnnaKrista
AnnaKrista Foto: publicitātes

Uzziņai

Dziedātāja iedvesmu gūst no visdažādākajiem žanriem, dažādu instrumentu skanējuma, ko vēlāk mūsdienīgi integrē savā mūzikā. Līdz šim dziedātājai iznākušas dziesmas “Mazā Parīze”, “Nezvani vēl”, un par vienu savām interesantākajām sadarbībām uzskata dalību Singapūras satīna dziesmā “Briseles kāposts”. Dziesma “Nezvani vēl” vairākas nedēļas noturējās Radio 5 latviešu Top 20 pirmajās trīs vietās. 

Nepalaid garām!

Uz augšu