Daces Pūces debijas spēlfilmā, kas jau guvusi vairāku starptautisku kinofestivālu atzinību, galvenais varonis ir desmitgadīgais Markuss (aktieris Damirs Onackis), kuram jāpielāgojas jaunai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām. Nejaušība pie nejaušības, un dzimst kāda neparasta draudzība. Filmā ir vairākas bērnu lomas, un, lai izvēlētos tām īstos aktierus, Dacei Pūcei nācies izvēlēties no aptuveni 600 bērniem 5–12 gadu vecumā.

Vai strādāt ar bērniem ir vieglāk nekā ar pieaugušajiem?

Ne vieglāk, ne grūtāk – vienkārši citādi, saka režisore.

"Mūsu vienīgā atšķirība ir tā, ka viņu noietais ceļš ir īsāks un viņiem vēl nav tik lielas pieredzes. Man ļoti patika, kā reiz dzejnieks Aivars Neibarts jeb Ņurbulis manus bērnus nosauca par īsļaužiem – tas ir tik precīzi! Tie paši cilvēki, tikai īsāki. Nekad neesmu uķinājusies ar bērniem, jo, manuprāt, tas nav godīgi, tāpēc arī filmējot strādāju ar bērniem kā ar līdzvērtīgiem kolēģiem," stāsta Dace Pūce.

Arī nodarbības aktiermeistarībā piemērotākajiem kandidātiem pirms filmēšanas notikušas pēc tādas pašas metodikas, kā mācās profesionāļi. Vienīgi reizēm ir jāmāk bērniem citādi paskaidrot, kas no viņiem tiek gaidīts, jo mazie aktieri nezina tādus pašu terminus kā pieaugušie, saka režisore:

“Kad es lūdzu sešgadīgam meitēnam – parādi man izmisumu, viņa to var arī nesaprast, taču lieliski saprot, ja lūdzu parādīt, ka viņa ir bēdīga un nobijusies.”

Kā notiek mazo aktieru atlase?

Pirmais un vislielākais filtrs ir vizuālā atlase pēc fotogrāfijām. Galvenais, kas vecākiem jāņem vērā, sūtot bērnus uz kastingiem, – ir jāiemācās saņemt atteikumu.

“Tā ir neizbēgama aktiera profesijas šķautne, taču to nevajag uztvert personīgi. Neviens nav labāks vai sliktāks, runa ir par to, kurš ir piemērotāks konkrētajai lomai. Bieži vien pat nav nozīmes matu krāsai vai ķermeņa uzbūvei, bet kaut kādai vārdos neizsakāmai sajūtai,” skaidro režisore Dace Pūce.

Nākamais posms ir video atlase, kad bērnam jau tiek doti dažādi uzdevumi, lai redzētu, kā viņš kustas, kā runā, kā strādā ar kameru. Trešā kārta ir personīga tikšanās ar režisoru.

“Visus šos posmus piedzīvo arī profesionāli aktieri. Vienīgā atšķirība starp bērniem un pieaugušajiem ir tā, ka bērni ļoti labprāt grib nākt uz provēm, viņiem tas šķiet aizraujoši,” ar smaidu stāsta režisore. Kinoprovēs bērniem lūdz attēlot dažādas emocijas situācijās, kas ir tuvas filmas sižetam. “Tās emocijas ir jāredz acīs, un tas ir vissarežģītākais – es apbrīnoju bērnus, kas svešu cilvēku klātbūtnē mēģina un spēj atvērties, darot pat visādas dīvainas lietas. Piemēram, jākļūst ļoti dusmīgam un rupji jāapsaukā režisore, jo kaut kas līdzīgs būs vajadzīgs filmā, vai sajūsmināti jāskatās tukšumā,” smej Dace Pūce. “Tur vajadzīga neticama drosme! Aktieris nedrīkst redzēt cilvēkus sev apkārt, visas tās kameras un gaismas. Tas ir ļoti grūti, un tad vēl jāfokusējas uz emocijām un jāraud, kamēr visi tajā noskatās. Arī šādas prasmes ir jāmācās un jātrenē."

Kā paiet diena filmēšanas laukumā?

Tos vecākus, kuri domā, ka filmēšanās ir jauka izklaide pēc skolas, gaida liela vilšanās. Apvienot filmēšanos ar citām interesēm un mācībām ir grūti. Vidēji tās ir 25–30 dienas intensīva darba, sevišķi tad, ja bērnam uzticēta galvenā loma un gandrīz visu laiku jābūt filmēšanas laukumā. Tam nopietni jāgatavojas, tas prasa pamatīgu loģistiku un vienošanos ar skolotājiem. Taču ir vēl kas svarīgāks par loģistiku – nemitīga mācīšanas, sava pasaules redzējuma paplašināšana.

“Kino ir liels tuvplāns. Te līdz sīkākajām niansēm redz bērna iekšējo pasauli, viņa gudrību, empātiju, emocionalitāti, personības dziļumu. To var izrakt un uztrenēt, bet potenciālam ir jābūt. Tāpēc ir svarīgi zināt, kas notiek apkārt, nopietni interesēties kaut vai par vienu noteiktu jomu, vai tā būtu ģeogrāfija, māksla vai sports,” stāsta Dace Pūce.

Markusa lomas atveidotājs Damirs Onackis ikdienā ir aizrautīgs futbolists, un tā bijusi būtiska priekšrocība. Režisore atzīst – zēns izrādījies gan fiziski, gan psiholoģiski ļoti izturīgs, kas lieti noderēja filmēšanas procesā, kad bija ātri jāskrien, jāfilmējas lietū un tumsā, jābrien ūdenī līdz padusēm. Turklāt tas viss jādara vairākas reizes, naktī nav īpaši silts, un arī mākslīgo lietus ūdeni neviens neuzsilda. Arī pats Damirs šo pieredzi atceras kā vienu no smagākajām, bet arī aizraujošākajām visā filmēšanas gaitā. “Filmā piedalījos pirmo reizi – un uzreiz galvenajā lomā. Bija grūti, bet man ļoti patika. Visgrūtākās bija tās dienas, kad filmējām daudzas stundas un ārā bija auksts vai tieši ļoti karsts laiks. Naktī ūdenī brist arī nebija viegli, bet ļoti interesanti,” stāsta Damirs.

Vai viena veiksmīga loma paver ceļu uz citām filmām?

Bērnu filmu bizness Latvijā nav sevišķi attīstīts, arī citos žanros nopietnas lomas bērniem negadās bieži – spilgts piemērs ir filma “Bedre”. Damirs ir filmējies reklāmās gan pirms, gan pēc lielā kino pieredzes, tomēr ar lielo kino tas īsti nav salīdzināms. Dace Pūce veltī atzinīgus vārdus arī pārējiem bērniem, kas piedalījušies filmā, slavējot viņu atbrīvotību un dabiskumu kameru priekšā.

Foto no filmēšanas aizkulisēm:

"Zinu, ka viens no zēniem ir ieinteresējies par aktiera profesiju, un novēlu viņam izdošanos. Bet, pat ja citas lomas nesekos, šāda pieredze ir ļoti laba skola. Filmēšanas gaitā bērns ierauga, cik svarīga ir katra profesija un, lai arī filmēšanas laukumā valda hierarhija, visi iesaistītie ir līdzvērtīgi komandas dalībnieki, katrs dara savu darbu, bez kura nevar iztikt. Bērni saprot, ko nozīmē atbildīgs komandas darbs. Viņi vēro, kā strādā profesionāli aktieri, redz, ka arī pieaugušie savas lomas būvē no nulles, tā iepazīstot aktiermeistarību," stāsta Dace Pūce.

Daces Pūces spēlfilmu "Bedre" ar Damiru galvenajā lomā un citiem aktieriem - bērniem no 15. septembra skatieties Latvijas kinoteātros.

Kadri no Daces Pūces filmas "Bedre":

Filmas reklāmas rullītis: