"Laikā, kad daudziem no mums trūkst saskarsmes prieka un siltuma un sirsnīgu apskāvienu, “Baltijas pērle” dāvā savu “kino skūpstu”, proti, nenovērtējamo kopīga pārdzīvojuma pieredzi kinozālē, kur pulcējušies uz viena viļņa noskaņoti cilvēki – tādi, kas nav zaudējuši zinātkāri un kāri pēc kinomākslas," teikts festivāla preses paziņojumā.

Astoņās apakšprogrammās festivālā ir izkārtotas 26 filmas. Programma veidota tā, lai uzrunātu dažādu kultūru un dažāda vecuma skatītājus.

Kinoklasiku šogad pārstāvēs trīs darbi, kas tiks izrādīti no oriģinālās 35 mm kinolentes. 95 gadu jubileja Merilinai Monro un 85 gadu jubileja aktiermeistarības grandam Alēnam Delonam ir gada notikumi, kurus festivāls svinēs ar nozīmīgākajām filmām abu leģendu karjerā.

Viena no pirmajām Alēna Delona lielajām lomām ir Renē Klemāna “Spožajā saulē”, kas skatītāju apbur ar kadra skaistumu un notur emocionālajā spriedzē. Darbs ir interesants arī ar to, ka tajā īpašā epizodē parādās Romija Šneidere, kura pavadīja Delonu uz filmēšanas laukumu, un Moriss Renē, kurš tolaik bija zvaigzne. Pēc dažiem gadiem viņi atkal sastapsies filmā “Baseins” – un turpinās savu varoņu raksturu attīstību un psiholoģisko pretstāvi. Bet tas jau būs cits stāsts…

“Džentlmeņi izvēlas blondīnes” bija pirmā filma, kurā Merilina Monro apliecināja sevi arī dziedātājas ampluā. Apburoša un vieglprātīga blondīne, tomēr vienlaikus arī jutekliska un ievainojama sieviete, kas sapņo par mīlestību un īsto vīrieti… Izcili aktieri, krāšņi kostīmi un dekorācijas, asprātīgi dialogi, un tā visa kulminācija – grandiozais priekšnesums “Briljanti ir meitenes labākie draugi!”.

Vēl viens apakšprogrammas “Kino klasika” pieteikums – režisora Deivida Linča “Zilais samts”, kas Latvijā tiks pirmo reizi izrādīta uz lielā ekrāna no 35 mm kinolentes, ko laipni atvēlējusi ASV Sinematēka. Filma tika restaurēta par godu tās 30 gadu jubilejai pēc Kventina Tarantino fonda iniciatīvas. Vienīgajā seansā, kas notiks 26. septembrī, skatītājus ar leģendāro filmu iepazīstinās Viktors Freibergs.

Ja ir interese pēc iedarbīga antidepresanta bez blaknēm, jādodas uz Vudija Allena “Rifkina festivālu”. Filmā rodama teju neizskaidrojama burvība, kā arī šķipsniņa huligānisma un romantikas. Ar šo smieklīgo, vaļsirdīgo, viegli skumjo un aizkustinošo filmu režisors ir pieņēmis lēmumu noslēgt savu kinokarjeru.

Kannu kinofestivālu tradicionāli pārstāv krasi atšķirīgas un pārsteidzošas filmas.

Žulijas Dikurno sensacionālais un ironiski draudīgais “Titāns”, kas ieguva “Zelta palmas zaru”, kļūs par negaidītu atradumu visdrosmīgākajiem. Aizmirstiet visu, kas jūs satricinājis no ekrāna, jo šī filma uzspridzinās līdzšinējos priekšstatus par radikālo un provocējošo.

Pilnīgs pretstats kaismīgi agresīvajam “Titānam” ir fenomenālā Taizemes režisora Apičatponga Vīrasetakula “Atmiņa”, kas ieguva Kannu žūrijas balvu. Režisors kopā ar Tildu Svintoni šo unikālo kinoeksperimentu gatavoja 17 gadus. Rezultāts – pārdroši skaista un emocionāli eksaltēta filma, kas pārsteidz gan ar vizuāli satriecošu formu, gan ar režijas risinājumu. 

Filmas reklāmas rullītis.

Vēl viena “obligātā saraksta” filma katram kinomānam – Rjusukes Hamaguti “Drive My Car”. Kannu kinofestivāla nesenajā vēsturē tik liela kinokritiķu vienprātība attiecībā uz labāko filmu nav pieredzēta – kinodarbs ir pārspējis savu literāro pirmavotu, Haruki Murakami stāstu krājumu “Vīrieši bez sievietēm”. Saņemtās godalgas: par labāko scenāriju, FIPRESCI balva un Ekumēniskās žūrijas balva. Dziļa, brīnišķīga un aizraujoša adaptācija, kas ķircina mūs ar “The Beatles” dziesmu tekstu dzirkstošajiem eifēmismiem, katru ekrāna laika sekundi liek izjust majestātiskas prozas elpu un sajūsmina ar stila tīrību. Gluži kā džins ar ledu – vēsa, dzidra un ar katru malku aizvien reibinošāka.

Kā dārga pērle festivāla kino kronī ir režisores Evas Hasones filma “Mātes svētdiena” (Mothering Sunday). Klasiskā britu kino tradīcijās uzņemtais darbs aicina izbaudīt Vecās Anglijas apbrīnojamo gaisotni. Katrs kadrs veidots kā mākslinieka gleznots audekls, atvēlot nozīmīgu lomu ēnām un gaismai līdztekus lieliskajiem aktieriem: Olīvijai Kolmanei, Kolinam Fērtam, Džošam O’Konoram un Odesai Jangai. 

Jaunākajā Fransuā Ozona filmā “Viss noritēja labi”, kas arī bija Kannu kinofestivāla favorīte, režisors smēlies iedvesmu no diviem oskarotiem šedevriem – Floriana Zellera “Tēva” un Mihaela Hanekes “Mīlestības. Bez pārspīlējuma var apgalvot, ka šī ir F. Ozona spēcīgākā un virtuozākā filma. Graciozi austas kādas ģimenes likteņa mežģīnes ar eleganti ievītām pārdomām par mīlestību un piedošanu. 

Ļoti gaidīta un starptautisku viļņošanos izraisījusi ir provokatora Pola Verhovena filma “Apmātība”. Kļuvis vēl radikālāks, režisors turpina pētīt sievietes seksualitāti un kārtējo reizi akcentē, ka sociālo un kultūras tabu graušana viņam nav hobijs, bet gan mākslinieciskās metodes balsts. Piesātināta ar erotiku un neprāta saldkaisli, filma balansē uz delikātās pieļaujamā robežas, ietiecoties slēpto psihožu un seksuālo tieksmju tematikā. 

Divas Venēcijas kinofestivālā pirmizrādītas Pedro Almodovara filmas – “Cilvēka balss” un “Paralēlās mātes”, kurās spoži mirdz aktrises Tilda Svintone un Penelope Krusa. Divi elpu aizraujoši stāsti par sievietēm uz nervu sabrukuma sliekšņa – dramatiski, daudzslāņaini un nevainojami aktierdarbi. 

Berlīnes kinofestivālu pārstāv tā galvenās balvas ieguvēja – galējībās dzirkstoša, huligāniska un politiski radikāla filma ar mulsinoši daudzsološo nosaukumu “Drāziens ar izgāšanos jeb dullais porno”. Rumāņu režisors Radu Žude izvēlējies epatāžu, lai mestu estētisku izaicinājumu liekulībai, un iešifrējis filmā daudz kulturoloģisku vēstījumu.

Festivālu atklās Kirila Serebreņņikova filma “Petrovi ar gripu”. Šis ir režisoram īpaši personisks darbs, kas liek pasmaidīt par cilvēka prātu afekta stāvokļos un ieslīgt šķelmīgās atmiņās par bērnību – ar egļu skuju un mandarīnu mizu smaržu, ar Jaungada sarīkojumiem, kuros ierodas reibuma gurdināts Salatēvs un spirgta, žirgta Sniegbaltīte... Fantasmogorija, kas brīžiem izsauc karsoni, brīžiem – aukstus drebuļus. Sirreāla absurda komēdija, kurā sakausēta realitāte un groteska, komiksi un ikdiena, farss un traģēdija, pagātne un tagadne. Filma uzņemta pēc Alekseja Saļņikova romāna; galvenajās lomās – Čulpana Hamatova, Jūlija Peresilda, Semjons Serzins, Jurijs Kolokoļņikovs un Ivans Drons. 

Festivāla apakšprogrammā “Logs uz Krieviju” vēl divas filmas – režisora Alekseja Germana “Lieta” un Aleksandra Mindadzes “Parkets”.

Stilīgajiem un ekstravagantajiem – tradicionālā izlase “Kino un mode”. Koko Šanele, viena no dižākajām augstās modes pārstāvēm, apgalvoja: “Cilvēki aizraujas ne jau ar modi, bet ar tiem nedaudzajiem, kuri to rada.” Filmās par Koko Šaneli, Īvu Senlorānu un Žanu Polu Gotjē, kuras veltītas izcilo Francijas kuturjē talantam, varēsiet ieskatīties modes namu aizkulisēs un šūšanas darbnīcās, saņemot prāvu devu iedvesmas.

Detalizēta festivāla kinoseansu programma vietnē www.balticpearl.lv