Jaunā gadu tūkstoša pirmajos gados novērotā atsaukšanās uz astoņdesmitajiem mūsdienu popkultūrā ir pamatīgi ievilkusies, šo fenomenu ar neizpratni vēro un komentē daudzi kritiķi. Kāpēc? Kāpēc tik ilgi? Mode, kino un, protams, popmūzika vēl arvien, arī 2021. gadā, tiek citēta ar nerimstošu regularitāti (The Weeeknd, Dua Lipa u.c.), padarot nostalģisko atmiņu vilni vēl ilgāku par pašiem astoņdesmitajiem.
Rīgas Modes "Patiesie nodomi"
4,5/5
Arī Latvijā ik pa laikam sastopamies ar šā gadu desmita citātiem - Dons, Jānis Stībelis, Intars Busulis - viņi visi ir koķetējuši ar 80. gadu sintezatoru un bungmašīnu skaņām. Jāpiemin arī vēl aizvien aktuālais postpanka virziens ("Plenērs", Jānis Irbe), kuram saknes arīdzan meklējamas astoņdesmitajos. Tomēr, ja vēlamies gremdēties vēl dziļāk šā gadu desmita estētikā, iepazīt tā dēvētā 80. gadu sophisti-pop garšu, sajust arī atsauces uz mūsu pašu "Odis" vai "Remix", tad grupas "Rīgas Modes" ilgi tapušais, tā dēvētais "grūtais otrais albums" ir tieši tas, kas nepieciešams.
Kalvja Bormaņa (35) vadītās apvienības jaunais veikums "Patiesie nodomi" seko pirms pieciem gadiem izdotajai godalgotajai ("Austras" balva, "Zelta mikrofons") debijai "Fantastiski". Ja pirmajā platē grupa sevi pieteica kā indīpopa/britpopa tradīciju turpinātāju, tad ar jauno muzikālo materiālu "modes" ir iekāpušas laika mašīnā uz 1985. gadu. Viens no galvenajiem iemesliem šādām pārmaiņām ir bundzinieka maiņa - Kalvja brāli Mārci, kurš ikdienā nopietni trenējās futbolā un kuram muzicēšanai neatlika pietiekami daudz brīva laika, pie instrumenta nomainīja pieredzējušais Mareks Ameriks ("Satellites LV", "kuba").