Viedoklis ⟩ Kas pirks Higsa bozonu?

Romans Vitkovskis
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: Romana Vitkovska karikatūra

Higsa bozons ir Higsa teorētiski prognozēta un eksperimentāli konstatēta elementārdaļiņa, kur šā un līdzīgu eksperimentu iekārtu veidoja vairākas valstis par miljardiem eiro. Ar Higsa bozonu šodien un pat rīt neko praktiski iesākt nevar, tāpat kā ar kvarkiem un citām daļiņām. Matemātikā Žilbērs pierādīja, ka galīguma problēma automātu ģenerētajās pusgrupās arī ir algoritmiski neizšķirama, ar ko praktiski pat zābakus nevar notīrīt. Kāpēc cilvēces izglītotākā daļa lemj maksāt lielu naudu par šādiem “kaķiem maisā”? Kāpēc pērk tādus mākslas darbus, kas cilvēkam parastam izskatās ne pēc kā?

Tā tiek pirkta nākotne jeb progress

Šādi un citi atklājumi neder tieši praktiski, bet parāda, kur ir vērts pielikt pūles un kur to darīt nav vērts. No publikas viedokļa šobrīd jocīgā, neizprotamā māksla ir radošuma un uzdrīkstēšanās katalizators, kas iespaido zinātni. Pasaulē labākie prāti visādi mēģina uzlabot mākslas un zinātnes mijiedarbību, jo tādējādi var ātrāk iegūt labākus rezultātus. Bez šādas sadarbības mēs būtu bez datoriem, mobiliem telefoniem un citiem labumiem. To visu izgudrot nevarētu ne mūrnieks, ne laukkopis, jo pat nezinātu, ko var gribēt. Šo procesu būtiski ir uzturējuši saprātīgākie faraoni, karaļi, pāvesti, diktatori un demokrātiskas valdības, bet Latvijā viss tiek nostādīts otrādi.

"Koncertzāle joprojām ir mana prioritāte, un es darīšu visu, lai līdz amata termiņa beigām mēs maksimāli pietuvotos brīdim, kad tiks ielikts tās pamatakmens. Savukārt ar pārējo veicies pat labāk, nekā biju cerējis," tā teica savā intervijā kultūras ministrs Nauris Puntulis ("Diena", 28.11.2021., "Par atkopšanos runāsim tad, kad pandēmija būs beigusies". Ineses Lūsiņas intervija ar kultūras ministru Nauri Puntuli).

No tā, ka tas bija ievadā, var secināt, ka ministra kungam visbūtiskākais ir mūzikas betona templis, nevis Latvijas kultūrtelpa.

Latvijas kultūrtelpā izpildītājmūzikai ir liela nozīme, bet tā nevar tikt nostādīta ekskluzīvā pozīcijā, jo ir zinātne, komponēšana, rakstniecība, vizuālā māksla, dizains un citas.

Ministra klātbūtnē bez viņa jebkādas reakcijas EP rezolūcija par māksliniekiem tās ignorēšanas nozīmē Latvijā tika pielīdzināta EP rezolūcijai par viendzimumu pāru laulībām. Latvijas māksla un kultūra = viendzimuma laulības? Māksliniekam pārdot gleznu ir tas pats, kā pārdot maisu kartupeļu, un līdzīga pieeja rāda dziļu iekšēju nekulturālību, ko aizstāj ar iemācītām frāzēm.

Foto: Romana Vitkovska karikatūra

Ministrs savā intervijā turpina: "Neizslēdzu arī režīmu maiņu atkarībā no paredzamajiem izdevumiem konkrētajā kalendārajā gadā. Kad man saka: jā, bet katram būs jāņem grāmatvedis, un, pasarg dies, tam visam izburties cauri! Piedodiet, es nesaskatu kā nepārvaramu problēmu pašnodarbinātai personai algot grāmatvedi. Laiku, nervus un enerģiju, ko mākslinieks patērē skaitļiem un tabulām, var veltīt radošajam darbam, lai nopelnītu arī to tiesu, kas jāmaksā grāmatvedim, un lielākoties tā ir ļoti adekvāta."

Naura Puntuļa pausti cinisma kalngali, jo Latvijas Mākslinieku savienība FM darba grupā akcentēja radošo personu problēmu – nespēju turpināt radošu darbību pie jaunā nodokļu un VSAOI maksāšanas modeļa, jo vienkārši palikusī summa neļauj nopirkt radošam darbam vajadzīgos materiālus (krāsas, akmeņus, metālu, u.c.) un uzturēt darba telpas. To FM savos aprēķinos nav ņēmusi vērā, jo nepieciešamo izdevumu neaplikšana ar nodokli nekādi nedarbojas, ja vienkārši šiem izdevumiem naudas nav. Vispār ir mode mētāties ar procentiem, bet ir pazuduši absolūtie skaitļi - 30% no midi svārkiem vēl ir valkājami, bet 30% no minisvārkiem, vairākumprāt, ir jau pornogrāfija. Tagad, ministra prāt, vēl māksliniekam ir jānodarbojas nevis ar radošu darbu (radošā darba augļus parasti nepērk rīt ap pusdienlaiku), bet ar komercmākslu, lai samaksātu FM un KM ministru lobētam grāmatvedim.

LDDK ar LMT prezidentu J.Bindi priekšgalā ir būtiski aktualizējuši un darbojas, lai iedzīvinātu varošu un ar radošu dzirksti izglītības produktu. STEAM liceja projektā klasiskiem dabaszinību priekšmetiem ir pievienota arī māksla tieši radošuma (iztēles, fantāzijas, uzdrīkstēšanās) attīstības dēļ. Tam pievienojās pat dziļi konservatīvā IZM, bet KM grib braukt pretējā virzienā.

Tagad ir jāsecina, ka FM ministrs J.Reirs, KM ministrs N.Puntulis un VID ģenerāldirektore I.Jaunzeme sacenšas, kam zemāks kultūras līmenis. Reirs baidīja vāji pelnošos ar sociālo korekciju, Jaunzeme ieteica atmest hobiju, kas nedod iespēju nopelnīt tik daudz, lai samaksātu nodokļus, un Puntulis uzskata, ka māksliniekiem nav problēmas algot grāmatvedi un visi reizē ļoti strādā, lai paliktu tikai tā komerciālā radošā darbība, kas var bez problēmām visu samaksāt.

LMS, LDS. Romans Vitkovskis.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu