Krievu komponista Pētera Čaikovska vārdu dzirdot, lielākoties vispirms atmiņā ataust viņa simfonijas, skatuves darbi un kamermūzika, taču Čaikovska radošais mantojums slēpj arī sakrālas ievirzes kormūziku, ko no putekļu plauktiem laukā cēlis Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava.

Savu monumentālo Sv. Jāņa Zeltamutes liturģiju Čaikovskis sacerējis 1878. gadā. Teju pēc pusotra gadsimta – 2019. gadā skaņu tvartā to ieskaņojis Latvijas Radio koris, kļūstot par vienu no pašiem pirmajiem Eiropas kolektīviem, kas pieskaras Čaikovska muzikālās liturģijas versijai. Par šo ierakstu koris saņēmis nedalītu publikas un kritikas atzinību, kā arī prestižo Starptautisko Klasiskās Mūzikas Balvu (ICMA) 2020 kora mūzikas ierakstu kategorijā.

Latvijas Radio kora ieskaņotās Čaikovska sakrālās kormūzikas interpretācijas izpelnījušās slavinošas atsauksmes arī no tādiem prestižiem izdevumiem kā Gramophone: “Sigvards Kļava nebaidās daudzviet izvēlēties lēnus tempus, reizē nepazaudējot kopainu un dramatisko intensitāti, kas ir tik svarīga Čaikovska mūzikas iezīme pat viņa liturģiskos sacerējumos. Latvijas Radio koris šajā repertuārā ir izcils!”

Tuvāk ar Čaikovska Sv. Jāņa Zeltamutes liturģiju iepazīstina Latvijas Radio kora vadītājs Sigvards Kļava: "Čaikovskim šis opuss bija pirmais ļoti nopietnais pieskāriens krievu ortodoksālās baznīcas kanoniem un vispār baznīcas videi. Lasot vēstules un pētot šī darba tapšanas vēsturi, ir skaidrs, ka vēlmi radīt un komponēt šādu baznīcisku kanonu noteica iekšējā nepieciešamība. Komponistam tas bija tāds kā iekšējais pasūtījums. Ne velti Čaikovskis to sacer vienā no savas dzīves grūtākajiem posmiem, kad viņa gars plosās, viņu moka pretrunas. Tobrīd viņš raksta Ceturto simfoniju, operu "Jevgeņijs Oņegins", grasās pamest dzimteni. Arī mūzikā var just šo nulles punktu, nestabilitāti, tiekšanos sajust ceļu pie Dieva. Tā varētu būt atslēga, kā tikt tuvāk šai mūzikai."

Līdzās pareizticīgās tradīcijas skatījumam uz liturģiju koncertā skanēs arī bizantiešu dziedājumi latviešu valodā, ko sakārtojis Latvijas Pareizticīgo baznīcas reģents un komponists Andrejs Selickis. Latviešu-bizantiešu dziedājums ir līdz šim pirmais mēģinājums apkopot, sakārtot kristīgās baznīcas austrumu rita sakrāli-muzikālo tradīciju latviešu valodā. Andrejs Selickis, kurš pārstāv gan Latvijas Pareizticīgo baznīcu, gan latviešu komponistu saimi, ir šīs unikālās tradīcijas un tās latviskošanas entuziasts jau vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā. 

Koncertu ar Liepājas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu organizē SIA “Lielais Dzintars”. Koncerts 1 daļā, norises ilgums: aptuveni 1 stunda 15 minūtes. Biļetes uz koncertu nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. 

Informācija apmeklētājiem

Apmeklējot pasākumu, pie ieejas lūgsim uzrādīt covid-19 sertifikātu, kas apstiprina personas vakcināciju pret covid-19 vai minētās infekcijas pārslimošanu. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nav nepieciešams uzrādīt pārslimošanas sertifikātu vai covid-19 testu. Bērniem, kuri vecāki par 12 gadiem, jāuzrāda covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

Tāpat katram apmeklētājam lūgsim uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu un pasākuma ieejas biļeti. Koncertzāles telpās un koncerta laikā visiem apmeklētājiem, sākot no 7 gadu vecuma, jālieto sejas aizsargmaska. Pārvietojoties pa koncertzāli, jāievēro 2 metru distance no apkārtējiem. Sēdvietas zālē būs izvietotas, ievērojot 2 sēdvietu distanci. Pasākums paredzēts pieaugušo auditorijai. Uz pasākumiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, bērni līdz 5 gadu vecumam var netikt ielaisti. Iegādājoties biļetes, pircējiem jāveic vietu personalizācija.