Izrādes autori ir kustību mākslinieki Elīna un Rūdolfs Gediņi, kā arī vizuālie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, viņi kopā radījuši izteiksmīgu kustību izrādi, kurā galvenie tēli ir kāds trešais pāris - Asja Lācis un Valters Benjamins. Šis darbs, atsaucoties Benjamina "Maskavas dienasgrāmatai", rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai veidojot spēcīgu veselumu.

Kā norāda Vārpiņa, izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī uz skatuves esošajā sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka un seksualitātes.

Kustību mākslinieki atklāj, ka viņus iedvesmoja Benjamina "Maskavas dienasgrāmatā" paustās un tikai divu cilvēku attiecībās piedzimt spējīgās idejas par indivīda atšķirīgo, pat diametrāli pretējo pašapziņas līmeni dažādās savas dzīves situācijās, par laiku, kas spēj bezvērtīgi vilkties vai baudpilni paskriet, atkarībā no tā, ar ko tas tiek dalīts. Par tiekšanos pēc specifiskas atzinības, kuras priekšā citi viedokļi tikai kaitina, un par to, kā dzimums, uzskati vai pat līdzcilvēku ambīcijas var marginalizēt personu.

"Mēs vēlamies piedāvāt skatītājam šīs domas jau daudz dinamiskākā, emocionāli un jēdzieniski piesātinātā un vizuāli aizraujošā formā, esot tikpat precīziem savās kustībās, kā Benjamins ir savos vārdos. Neskaidrot, bet piedāvāt," par izrādi saka kustību mākslinieki Gediņi.

Benjamins (1892-1940) ir viens no oriģinālākajiem un ietekmīgākajiem 20.gadsimta domātājiem. "Maskavas dienasgrāmata" atklāj autora iespaidus un pārdomas viņa ceļojuma laikā uz Maskavu 1926.-1927.gadā. Maskavas brauciena mērķis bija romantiskā pieķeršanās teātra režisorei Annai (Asjai) Lācis (1891-1979). Līdz pat Benjamina nāvei viņa bijusi viena no nozīmīgākajām figūrām viņa dzīvē.

Izrādes gaismu mākslinieks ir Oskars Pauliņš.