"Esmu sapratusi: ir jādzīvo katru dienu; pavisam noteikti mums katram vajag savus nākotnes plānus un mērķus. Katru dienu vakaros ir jāskaita lūgšana un jāpiemin labie darbi, kurus esi izdarījis pa dienu. Ir svarīgi no rīta pamosties blakus mīļotajam cilvēkam un tas, ka bērni ir veseli," pārdomās pirms koncerta dalās Olga.

"Atceramies: kad bija epidēmija, mums nebija ļauts dziedāt, dziedāt un būt kopā, visi bija izolēti, taču, kā es saku – karā viss ir atļauts. Karā cilvēki mirst un dzimst, karā cilvēki pārdomā daudzas lietas, diemžēl arī zaudē savus tuvākos, un tas ir briesmīgi… Taču karā ir atļauts arī dziedāt un dejot. Mēs nezinām, kas ar mums var notikt; mēs varam tikai ziedot un palīdzēt un darīt visu citu, kas ir mūsu spēkos, taču neko nevaram ietekmēt, tāpēc mums ir jāizrāda sava attieksme. Arī – vai esam ar savu kaimiņu uz vienu roku. Katrā ziņā, es vienmēr esmu ar saviem kaimiņiem uz vienu roku; mēs vienmēr viņiem palīdzēsim, un arī tad, kad esmu prom, mani kaimiņi vienmēr man palīdz – gan pieskata dzīvniekus, gan aplej puķes. Tā mēs te dzīvojam, un es gribētu, lai visi tā dzīvo."

Taujāta, ar kādām domām viņa gaida jubilejas turneju, Olga atbild: "Ar lielu nepacietību. Esmu priecīga, ka esmu nodzīvojusi līdz sešdesmit gadiem, ka esmu sākusi dziedāt 14 gadu vecumā, tātad dziedu jau pilnus 46 gadus. Šie gadi bijuši skaisti un enerģiski, un esmu pārliecināta, ka arī turpmāk dzīvē mani gaida daudz skaistu lietu un notikumu.

Man ir bērni, tātad – ir turpinājums, un, ja mēs visi kopā domātu labas domas, tad nebūtu tas, kas pašlaik diemžēl notiek kaimiņos Ukrainā. Ja mēs visi iestātos par savu zemi, ja mēs būtu tādi patrioti, kādi ir ukraiņi. Noliecu galvu viņu priekšā par to, ka viņi ir tādi savas zemes un dzimtenes patrioti.

Domāju, ka arī mēs tādi būtu. Mums tikai drusku jāpašķetina, kas notiek valdībā, jāsaprot, kurš ir kas. Un būtu labi, ja tie, kuri sēž tur, augšā, un saņem lielās naudas, padomātu arī par mums, parastajiem cilvēkiem, lai viņi dažreiz padomā, kā mums klājas un no kā mēs dzīvojam, un kas notiek Latvijā. Jo tie, kas ir tur, augšā, ļoti maz kaut kur ir bijuši; viņi pie cilvēkiem brauc tikai pirms vēlēšanām, un tad saka, ka ir noguruši, jo viņiem, redz, jātiekas ar vēlētājiem. Un tas ir vienīgais lielais darbs, kuru viņi ir izdarījuši… Un tad vēl ir daudz tādu, kas nav mūsu pusē, lai gan te ir piedzimuši un nodzīvojuši, bet tagad grib citu varu, un arī tas ir ļoti sāpīgi. Uz Sibīriju gandrīz no katras ģimenes kāds ir izsūtīts; kas tur kādreiz dzīvoja, tika izsūtīti. Arī manas draudzenes vecmāmiņu kopā ar visu ģimeni izsūtīja, izsitot viņas dzīvokļa durvis ar zābakiem. Par to man ir ļoti liela sāpe."

Foto: Olga Rajecka gatavojas jubilejas koncertturnejai "Mana svētku diena".

Pirmais jubilejas koncerts jau 2. aprīlī plkst.19 Lielvārdes Kultūras namā. Īpašie viesi: "Eolika", Aija Andrejeva, Uģis Roze, Aivars Gudrais, Lielvārdes violetais koris, deju kolektīvs "Madara" u.c.

Visos koncertos piedalīsies pavadošā grupa Jāņa Miltiņa vadībā.

Biļetes uz koncertiem var iegādāties "Biļešu paradīzes" tīklā.