Jūlijs Lācis dzimis 1892. gadā Lēdurgas pagasta Lodes muižā. Mācījies Ķeniņa reālskolā un Mākslas veicināšanas biedrības skolā Rīgā. Studējis ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā. Apprecējies ar Annu Liepiņu, vēlāk pazīstamo teātra režisori Annu Lācis, taču laulībai nav ilgs mūžs. Sākoties Pirmajam pasaules karam, devies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur studējis Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā. Pēc kara beigām turpinājis studijas Latvijas Universitātē, kā arī mācījies žurnālistiku Parīzes Augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā. Pēc atgriešanās no Francijas strādājis par vienu no žurnāla “Atpūta” redaktoriem. “Jaunākajā Ziņās” turpinājumos publicēts viņa romāns “Mūža meža maldi” par latviešu baptistu koloniju “Vārpa” Brazīlijas džungļos. 1934. gadā apprecējies ar dzejnieci Rūtu Skujiņu. Pēc Latvijas okupācijas bijis Tautas labklājības ministrs Kirhenšteina valdībā, pēc vēlēšanām – izglītības tautas komisārs Viļa Lāča valdībā. 1941. gada 8. janvārī ticis arestēts un deportēts uz PSRS par pretpadomju aģitāciju presē. Miris 1941. gada nogalē Astrahaņas cietumā.

Edgars Ozoliņš atklāj: "Lācis. Lācis Lācim draugs. Vai tiešām? Jūlijs Lācis. Prāts. Šarms. Un gods. Spēlējot vēsturisku personu, protams, ir jauki, ja nomaldoties (ik pa brīdim) vari ieskatīties kartē. Tomēr atceries, ka visi zinās, ka ceļā izmantoji karti... Kamēr nav pierādīts pretējais… Mēs vienmēr un visi esam pie kaut kā vainīgi!"