Pēteris Blaus dzimis 1900. gadā Ērgļu pagastā. Mācījies Rīgas zēnu reālskolā. Sācis studēt arhitektūru, bet pametis. Brīvības cīņu laikā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Strādājis par žurnālistu laikrakstā “Jaunākās Ziņas”, bijis 5. Rīgas aizsargu pulka rotas komandieris. Ar savu pulku piedalījies 1934. gada Ulmaņa apvērsumā. 1937. gadā iecelts par “Jaunāko Ziņu” atbildīgo redaktoru. Tiek uzskatīts, ka Blaus jau no 1936. gada bijis NKVD aģents. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuvis par sabiedrisko lietu ministru Kirhenšteina valdībā, vēlāk ticis ievēlēts LPSR Augstākajā padomē, bijis AP prezidija sekretārs. 1941. gadā pēc vācu iebrukuma aizbēdzis uz Baškīriju. Tur ticis apcietināts un notiesāts uz 15 gadiem. 1955. gadā Blaus atbrīvots un atgriezies Latvijā. Kļuvis par LPSR Žurnālistu savienības vadītāju, taču pēc pāris gadiem antinacionālkomunistu kampaņas rezultātā kritis nežēlastībā. Miris 1971. gadā Rīgā.

Gatis Maliks par savu varoni: "Blaus ir konformists, kurš sākumā vienmēr domās par sevi. Ja vajadzēs, pratīs pielāgoties valdošajām idejām un virzienam bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem. Tas, ka varonis ir vēsturiska persona, palīdz sākumposmā, iedod atspēriena punktu un labāku starta pozīciju, pēc tam notiek attālināšanās. Manā varonī mani pārsteidza, kā cilvēks var tik strauji un atpakaļ neskatoties nomainīt ideoloģiju, līderus, domāšanu un tajā pašā laikā spēj sevi pārliecināt par paša rīcības pareizību."