Augusts Kirhenšteins dzimis 1872. gadā Mazsalacā. Mācījies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā un studējis veterināro medicīnu Tērbatas Universitātē. Pēc tam strādājis par veterinārārstu Valmierā un Limbažos. Pēc 1905. gada emigrējis uz Šveici. Pirmā pasaules kara laikā dienējis Serbijas armijā, 1917. gadā atgriezies Latvijā, piedalījies Brīvības cīņās. 1919. bijis viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem, ievēlēts par Lauksaimniecības fakultātes docentu. 1923. gadā aizstāvējis Latvijā pirmo zinātņu doktora disertāciju – par tuberkulozes baktērijas uzbūvi. LU Lauksaimniecības fakultātē Kirhenšteins izveidojis seroloģisko laboratoriju, kas pēc Otrā pasaules kara pārtapa Mikrobioloģijas institūtā. Pēc Latvijas okupācijas viņam piedāvāts ministru prezidenta amats. Bijis tas, kurš braucis uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā. Pēc vēlēšanām kļuvis par LPSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāju, saglabājot šo amatu arī pēc kara. No 1951. līdz 1958. gadam bijis LPSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Miris 1963. gadā Rīgā.

Arnolds Osis par savu varoni: "Kirhenšteins ir cilvēks, kurš apjucis vēstures krustcelēs. Tas ir gluži kā nonākt krustojumā, kur luksoforā darbojas tikai divas gaismas – brīdinoši dzeltenā un draudoši sarkanā. Man bija interesanti mēģināt izprast mana varoņa rīcību vai ne-rīcību konkrētā situācijā. Filmēšanas gaitā pastāvīgi pavadošs bija jautājums sev pašam – kā es būtu rīkojies viņa vietā? Un mana atbilde ir – nezinu. Ir maz kino materiāla, kur redzams un dzirdams Augusts Kirhenšteins, tādēļ lielai daļai cilvēku par viņu nav izveidojies konkrēts priekšstats. Viņš, manuprāt, atbilst teicienam: Ja esi suņu barā, bet riet nemāki, tad vismaz luncini asti."