Latvijas mūzikas tops ļauj sekot līdzi mūzikas kustībai gan radiostacijās, gan straumēšanas vietnēs, kas ir mūziķiem svarīgi kanāli gan komunikācijai ar klausītājiem, gan autoratlīdzības ieguvei. Dati informē par Latvijas teritorijā spēlēto mūziku, protams, skaņu celiņu izvēli būtiski ietekmē pasaules vadošie mūzikas tirgi, ārzemju mūzikas konkurence ir milzīga, un tomēr pērn sevi ar prātā spēcīgi ir pierādījuši arī pašmāju mūziķi. 2024. gadā LaIPA divos svinīgos pasākumos ar zelta un platīna statusa iegūšanu ir sertificējusi Latvijā populārākos mūzikas ierakstus. Kopsummā izsniedzot 14 zelta un seši platīna sertifikātus.

Mūzikā valda dāmas

2024. gadā jaunus albumus izdeva pasaulē vadošās popzvaigznes, tajā skaitā Dua Lipa, Bejonse, Teilore Svifta, Charli XCX, Ariana Grande. Šo dāmu albumu singli vairākas nedēļas rezonēja arī Latvijas mūzikas topā, bet īpaši aktuāla bija Billijas Eilišas dziesma “Birds of a Feather” no maijā izdotā albuma “Hit Me Hard and Soft”, kas radiostaciju topa trijniekā bija gandrīz pusgadu.

Sabrinas Kārpenteres singli “Espresso” un “Taste”, kas atrodami augustā izdotā albuma “Short n' Sweet”, vairāku mēnešu garumā priecēja klausītājus arī Latvijā. Daļa Kārpenteres muzikālo panākumu veiksmes sastāvdaļa ir spēja meistarīgi izmantot nostaļģiju - kā vizuāli, tā muzikāli. Mūsdienu trauksmainajā laikā nostaļģija klausītājiem sniedz veldzēšanos un patvērumu. Līdzīga formula bija arī Dua Lipa singliem "Houdini" un "Training Season".

Jāizceļ dziesminieces Džidži Perezas indie folka dziesmas “Sailor Song” panākumi. Perezas balss, ģitāra un poētisks dziesmas teksts uzbur hipnotizējošu atmosfēru, bet dziesmas melodiskums rezonētu plašākā auditorijā - gan radiostaciju, gan straumēšanas topā.

Dienvidkorejiešu pops

Latvijā iecienīta ir arī dienvidkorejas popmūzika, jo īpaši mūziķis Jimin, kurš savu karjeru uzāka grupā “BTS”. Tāpat jāpiemin arī dienvidkorejiešu dziedātāja Rosé, kuras sadarbība ar dziedātāju Bruno Mars “APT.” skanēja kā radiostacijā, tā straumēšanas vietnēs.

Dienvidkorejas popmūzika ir kļuvusi par globālu kultūras fenomenu, izveidojot lojālas fanu kopienas arī Latvijā. K-pop sakausē korejiešu tradīciju ar pop, hip-hop, R&B un EDM elementiem. Popzvaigznes ir skolotas arī dejās un aktiermākslā. K-pop stilu raksturo vizuāli koša estētika, ko var redzēt gan video un koncertos, gan fanu suvenīros jeb merčā. K-pop mākslinieki ir arī sava Dienvidkorejas veida kultūras vēstneši, piemēram, veicinot interesi par korejiešu valodas apguvi. K-pop attīstību nodrošina inovatīvs mārketings, kā arī stratēģiskas sadarbības ar dažādiem mūzikas tirgiem, dziedot angliski, spāniski un arī japāniski.

Duetu spēks

No latviešu singliem nemainīgi spēlēts arī 2024. gadā bija Patrishas un Fiņķa “Raķešu zinātne”. Straumēšanas topā šī dziesma ir jau 88 nedēļas. Gada nogalē dziesmas panākumu pēdās sāka sekot vēl viens duets - dziesmā “Vai ne” dziedātāja Grēta sadarbojās ar reperi Wiesulis. Dziesma bijusi gan straumēšanas topa augšgalā, gan spēlēta radiostacijās.

Nav bieži gadījumi, kad pašmāju mūziķu dziesma ir atrodama kā radiostaciju, tā straumēšanas topā. Tas izdevies arī Emilijai ar dziesmu “Sirds pelnos”.

Ja latviešu singlam veiksies internetā, tam ir iespēja nonākt radiostaciju apritē, bet otrā virzienā - no radiostaciju uz straumēšanas topu - latviešu singlu gadījumā kustība nenotiek.

Latvijas radiostaciju top 20 nedēļā savu vietu atraduši vidēji četri latviešu singli. Visaugstāko pozīciju topā sasniegušas 17 latviešu dziesmas.

Visvairāk radiostacijās spēlētāko singlu pērn ir bijis mūziķim Krisam Noa (Chris Noah): “Nomodā”, “Desmitiem reižu” un “Kādreiz”.

Kā nākamā ir Emilija ar “Sirds pelnos” un sadarbību ar Reiku “Tikai ar tevi” un grupa “Instrumenti” ar singliem “Man patīk” un “Tu iekriti manī”.

Paaudzes balsis un izpārdoti koncerti

Pagājušā gada straumēšanas topa viens no lielākajiem pašmāju hitiem bija “Nārnija”, kas ir apvienības “Olas” sadarbība ar dziedātāju Esmeraldu un producentu heywhosthatkid. “Nārnija” aizrauj ar savu pacilājošo, enerģisko noskaņu, kas raksturīga hausmūzikai. Tematiski dziesma atsaucas uz rakstnieka K. S. Lūisa grāmatu sēriju "Nārnijas hronika", kas ir bērnu literatūras klasika, attiecīgi raisa nosaļģijas sajūtu. Muzikāli “Nārnija” pantiņi ir ieturēti repa stilistikā, bet Esmeraldas izpildītais piedziedājums ir melodisks un lipīgs. Jāpiemin, ka apvienība “Olas” 2024. gadā svinēja savu desmit gadu pastāvēšanu izpārdotos koncertos.

Ar vairākām dziesmām topā atrodami reperis Wiesulis un producents sangvn, kā arī reperis Sudrabu Sirds. Wiesulis ir jaunās paaudzes balss, kurš spēj aizraut arī plašāku auditoriju. Viņa un producenta sangvn albums “En Prise” iznāca 2024. gada martā un iemantoja tūlītēju popularitāti, turpinot debijas albuma “Fianchetto” aizsākto panākumu ceļu. Reperis Sudrabu Sirds, kas ilgu laiku bija dzīvojis Lielbritānijā, pērn izdeva albumu “Pirms vētras būs klusums” un devās Latvijas tūrē, kura koncerti bija izpārdoti. Šis klausītāju prieks atspoguļojās arī straumēšanas topā.

Viennozīmīgi nevar apgalvot, ka latviešu singlu panākumi ir tieši saistīti ar mūziķu koncertdarbību. Tā tas vienmēr nav, bet koncerti ir veicinoši dziesmas popularitātei, ja tie ir daļa no kopējās stratēģijas. Piemēram, jaunais singls tiek izziņots izpārdotā koncertā, kura apmeklētāji pēc tā ir emocionāli saviļņoti un vēlas kavēties atmiņās, klausoties dziesmas ierakstu straumēšanas vietnēs.

Tematiskās nedēļas

Ir četri notikumi, kas gadu no gada tematiski ietekmē straumēšanas topu. Tie ir Eirovīzija, Pasaules čempionāts hokejā, Jāņi un Ziemassvētki, kad topā ierotē dziesmas - hiti no citām desmitgadēm, bet Eirovīzijas gadījumā - tās ir dziesmas tādās svešvalodās kā igauņu un nīderlandiešu.

Savukārt dziedātāja Dona dziesma “Hollow” sešu mēnešu laikā sasniedza platīna sertifikāta statusu, kas nozīmē, ka dziesma straumēšanas vietnēs klausīta vairāk nekā 4 miljoni reižu.

Dziesma vairākas nedēļas ir bijusi Latvijas straumēšanas topā spēlētākais latviešu singls gan angļu “Hollow”, gan latviešu versijā kā “Lauzto šķēpu karaļvalsts”. Arī konkurss “Supernova” ir straumēšanas topa aktualitāte, kā piemēram, 2024. gada 6. un 7. nedēļā latviešu straumētākie singli bija Dons dziesmas abas versijas, kā arī jaunās grupas “Vēstulēs” dziesma “Kur?”.

Pateicoties sociālo tīklu dinamiskumam, citu desmitgadu hitus no jauna atklāj klausītāji, kas dziesmas slavas laikā, iespējams, vēl nebija dzimuši. 2024. gada 24. nedēļas latviešu singlu topa sestajā vietā bija Ainars Mielavs un Agnese ar dziesmu “Tā” - no 1997. gada albuma “Par Lietām, Kuras Tā Ar Nekad Nepāriet”. Dziesmas mūzikas autors ir Imants Kalniņš, vārdu autors - Ainars Mielavs.

Kopsavilkumā

2024. gada Latvijas mūzikas topa kopsavilkums spēlēs svarīgu lomu Latvijas mūzikas nozares balvas GAMMA vērtēšanā, dodot bezkaislīgus datus par dziesmas aktualitāti plašākā auditorijā. GAMMA ceremonija notiks 5. martā Arēnā Rīga.

LaIPA un protāls TVNET turpina sadarbību Latvijas mūzikas iknedēļas topu prezentēšanā arī 2025. gadā.